- "Es mīlu tevi tādu, kāda Tu esi.. " [ Una B. 2013. g. 4. 07., pl. 19:30 ] Šeilija domāja, ka viss būs labāk, ka dzīvē nokārtosies lietas, viņa beidzot sastaps savu īsto un vienīgo vīru, jo tas taču viņu tā iegrožoja, dzīve, kādu viņa līdz šim bija dzīvojusi. Viņa nespēja to saprast un pieņemt. Viņa pazina Dievu, bet savā dzīvē nebija izjutusi Tēva mīlestību, nedz arī jutusi to, ko tas nozīmē mīlēt un, kā tā izpaužas reālajā dzīvē. Viņa meklēja kaut ko , kas aizpildītu viņas tukšo dvēseli, tās bija ilgas pēc tuvības. Vai palika labāk? - Pagāja gads, divi, kopš viņa aizgāja no draudzes. Viņa atrada savu otru pusīti, dzīvoja kopā, domāja, ka nu tikai dzīve sāksies, viss ies uz augšu, viņa būs laimīga, nebūs nekādas nesaskaņas, bet galu galā, viņa atdūrās pie tā, ka atkal viņas sirds tika sāpināta. - "Dievs, vai Tu vispār esi?" Grūtības viņu lēnām pievarēja. Meitene neizpratnē raudzījās debesīs. - "Kāpēc tas tā notiek ar mani?" Viņas asaras tecēja gar vaigiem.. viņa nezināja, kas ir šī mīlestība. Meitene gāja no viena attiecībās pie otra, kad beigās, viņa pazaudēja gan savu pašapziņu, gan arī cieņu pret sevi pašu. Viņa ļāva pret sevi izturēties kā allaž, jo viņa nezināja, kā īstam vīrietim būtu jāizturas pret sievieti. Viņa bija jau pieradusi, ka viņai pārmet, viņu sāpina, uz viņu kliedz, jo tā bija kā ikdiena - Šeilijas dzīvē. Līdz piepeši, vienā naktī, Šeilija piecēlās sēdus, palūkojās uz saviem istabas griestiem un skaļā balsī jautāja: "Vai īsta mīlestība vispār pastāv?" un klusītēm, kāds iečukstēja viņas sirdī: "Es esmu tā mīlestība, kuru Tu meklē..." - Meitene mazliet satrūkās un teica: " Kas Tu esi?" - " Es esmu Tas Kungs, kas ar Tevi runā! Un es mīlu Tevi tādu, kāda Tu esi, Šeilija Klarksone!" - "Viņš sauca mani vārdā.." Viņai prātā pārskrēja miljoniem domas viena pēc otras. - "Mani mīl?.. es esmu mīlēta?".. Meitenei asaras tecēja kā ūdens strauti , un viņa nometās turpat ceļos.. un atkal dzirdēja šos pašus vārdus.."Meitiņ, es Tevi mīlu tādu, kāda Tu esi!".. viņa dzirdēja tos tik skaidri un dzidri, ka nekas nevarēja viņai iestāstīt, ka tas bija tikai viņas prātā.. kopš tā vakara.. meitene piedzīvoja kaut ko pavisam radikālu.. Pats Dievs bija uz viņu runājis, tai vakarā, kad viņa tur atradās, lūkodamās uz istabas griestiem, viņa sajuta mīlestību, kādu līdz šim nebija jutusi. Kaut kas silts, piepildīja viņas sirdi.., ka viņa sāka nožēlot savus grēkus.. lūgt piedošanu par to, ko bija izdarījusi.. viņa pēkšņi sajutās kā mazs bērns, tikko piedzimis, kas guļ savas mīlošās mātes klēpī, un māmiņa viņu tur savās rokās.. kaut kas neizskaidrojams, un tomēr.. viņa saprata.. ka Dievs nedusmojās uz viņu, kaut arī viņa bija aizgājusi prom no Dieva.. bet Viņš atnāca pats Personīgi, un uzrunāja viņu turpat, kur viņa piesauca Tā Kunga Vārdu. Kopš tā vakara, daudz lietas izmainījās.. un arī pēc pāris gadiem, Dievs darīja varenu darbu pie viņas sirds un dvēseles.. lēnītēm viņa tika atbrīvota un dziedināta no dažādām pagātnes rētām un sāpēm.. līdz Šeilija kļuva tik stipra Dievā, ka nekas nespēja viņu atraut no Dieva mīlestības, kāda viņai bija atklājusies - Kristū Jēzū, kā savā Glābējā. - " Es mīlu un es esmu mīlēta.. " Tā Šeilija piedzīvoja Dieva pieskārienu un saprata, ka patiesu mīlestību viņa neguva nedz attiecībās, nedz arī noveļot vainu uz savu tēti, ka viņš to pietiekami neizrādīja savai meitai, kā to vajadzētu, nedz arī kaut kādās citās lietās, jo viņa saprata, ka viss, kas meitenei bija vajadzīgs, bija tā mīlestība, kas nāk tikai un vienīgi no Dieva, jo Dievs ir šī mīlestība, kas visu visur piepilda, un meitene - bija laimīga, jo viņai pietika ar to, ka viņai ir Tēvs Debesīs, kurš viņu mīl, visvairāk par visu šajā pasaulē, tādu, kāda viņa ir. Dieva meistardarbs.
Posted on: Sun, 04 Aug 2013 16:53:31 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015