apmierinot Zane Šturme ziņkārību, arī es tiku pie kārtas 10 mīļāko/svarīgāko grāmatu saraksta veidošanā. daudz kam tur neatradās vieta vispār un vairākas lieliskas lietas nācās atstāt aiz borta. piemēram dzeju. tas, kas palika pāri: - John Edward Williams Stoner: laikam visnesenāk lasītā no šīm desmit; grāmata, kurā romāniskuma ir ļoti maz. kails, klusināts, vienkāršs un sāpīgs stāsts par cilvēku parasto un to, kā notiek samierināšanās ar dzīvi. - Heinrihs Bells Ar klauna acīm: mana vismīļākā grāmata par skumjo klaunu, ko pārlasu katru rudeni, un kas katru reizi nogalina no jauna. - Džordžs Orvels 1984: biedējošs stāsts, kurš uzšķērž un preparē cilvēka domāšanu un realitātes apziņu, parādot cik vienkārši ir to sakropļot vai mainīt. atkarīgs no interpretācijas. - Džoanna Ketlīna Roulinga Harijs Poters: nu, tas bija neizbēgami. ar poteru es izaugu un, ja nu ne gluži grāmata, tad cilvēki, ko es satiku potera lasīšanas dēļ, ir ļoti ietekmējuši manu dzīvi. kad aizvēru septītās grāmatas aizmugurējo vāku, bija sajūta, ka beidzies kaut kas liels un ļoti svarīgs. katru no grāmatām esmu pārlasījis daudzpadsmit reizes. - Karloss Ruiss Safons Vēja ēna: viena no tām grāmatām, kurai tu uzduries nejauši, īpaši neko par to neko nezinot, un tad tā tevi nobur un ievelk. ārprātīgi skaists stāsts, kuram varbūt nav sevišķi daudz pievienotās vērtības, bet tas ir lielisks atgādinājums par to, kāpēc lasīt un indēt savu prātu ar grāmatām ir vērts. - Justeins Gorders Cirka direktora meita: stāsts par mīlestību pret stāstiem un to, kā tie uzrodas un ietekmē dzīves. un arī tāpēc, ka mans eksemplārs ir īpašs. - Maikls Kaningems Miesa un asinis: pirmā Kaningema grāmata, ko lasīju, un laikam tāpēc arī svarīgākā no visām. apbrīnojama rakstnieka spēja ierakties tēlu domās un sajūtās tā, ka viss, ko tu spēj izdarīt ir aizvērt grāmatu, atcerēties ieelpot un censties pārāk skaļi nelamāt autoru. - Astrida Lindgrēne Brāļi Lauvassirdis: jo kādai no bērnu grāmatām te vajadzēja nonākt, ņemot vērā to, ka šis ir mans saraksts un pēdējā laikā es lasu bērnu grāmatas vairāk, nekā to dara vidusmēra divdesmitgadnieks. viena no manas bērnības skaistākajām, mīļākajām un vislielāko drošību sniedzošajām grāmatām. - Gabriels Garsija Markess Dzīvot, lai izstāstītu: arī tikai tāpēc, ka tas bija pirmais, ko izlasīju no markesa. mani nogalināja valodas plūdums, stāsta grandiozitāte un, jā, maģiskums. - Haruki Murakami Dejo, dejo, dejo: tā nav mana mīļākā murakami grāmata, arī labākā ne, un murakami šitajā desmit grāmatu sarakstā nemaz nebūtu iekļuvis, ja viņa grāmatu lasīšana (šī bija pirmā) nebūtu man iemācījusi to, ka lietās nevajag meklēt loģiku, nevajag pieķerties faktiem un stereotipiem, bet vienkārši lasīt un dzīvot bērnišķīgi brīnoties par lietām. stafetes kociņu padodu tālāk Dace Čaure, Anna Belkovska, Ofēlija Spektore, Kristians Poikāns, Arturs Lusis, Monta Gā un Sigita Zvejniece. un tas sanāca baigi garš cilvēku saraksts. esmu slinks pārbaudīt un ceru, ka neviens jums ar stafetes puļķi vēl nav iebakstījis.
Posted on: Fri, 26 Sep 2014 09:56:48 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015