Kinoteātris Viktorija Liepājā, Graudu ielā 36/38 (ēka ir saglabājusies) 1920. gada 28. septembra laikraksta Kurzemes Vārds numurā publicējis šādu sludinājumu: Mēris Florencē- lielisks pasaules bojeviks 7 lielos cēlienos no Friča Langes. Uzvests no slaveniem Dēkla Bioskops filmas sabiedrības aktieriem. Lai neviens nenokavē redzēt! Fricis Lange (1890- 1976; īstajā vārdā Frīdrihs Kristiāns Antons Lange)- izcils vācu kinorežisors, scenārists un aktieris. Dzimis Vīnē, arhitekta Antona Langes un viņa sievas Paulas ģimenē. Langes māte bija ebrejiete, taču Antons Lange bija stingrs katolis un sieva pārgāja kristīgajā ticībā. Arī dēls tika audzināts stingrās katolicisma tradīcijās. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Lange, sekojot tēva vēlmei, sāka studēt par celtniecības inženieri. Taču viņš drīz to pameta un sāka studēt glezniecību, paralēli uzstājoties kā kabarē dziedātājs. 1913. gadā viņš devās uz Parīzi, lai mācītos pie izcilā franču gleznotāja Morisa Denī. Šeit viņš arī sāka veidot savus pirmos filmējumus, kas gan nav saglabājušies, un par filmām nav saucami- pat tā laika izpratnē ne. F. Langes biogrāfi atzīmē šādu dramatisku stāstu viņa dzīvē. 1919. gadā viņš apprecējās ar kādu Lizu Rozentāli. Tikai gadu pēc kāzām jaunā sieva iet bojā no lodes, kas izšauta no vīra brauniņa. Oficiālā versija ir tāda, ka viņa nošāvās pati, atklājusi, ka viņas nesen apprecētajam vīram jau ir parādījusies mīļākā- skaistā un izcilā aktrise, kino scenāriste un rakstniece Tea fon Hārbova. Patiesie apstākļi tomēr palika neskaidri, jo izmeklēšanas protokolos vārds pašnāvība nefigurēja; tā vietā bija rakstīts nelaimes gadījums. Pats F. Lange visu dzīvi slēpa to faktu, ka viņam bijusi arī pirmā sieva; 1922. gadā viņš apprecējās ar T. fon Hārbovu. Taču tas atstāja neizdzēšamu iespaidu uz visu viņa turpmāko daiļradi- tajā spēcīgi izteiktas vienmēr bijušas vainas, nāves, pašnāvības, pretrunās sapinušamies cilvēka tēmas. Cits dramatisks atgadījums F. Langes dzīvē ir tāds. 1933. gadā viņu pie sevis uz personīgu sarunu uzaicināja propagandas ministrs Jozefs Gebelss. Gebelss piedāvāja Langem uzņemties visu Trešā Reiha kinematogrāfijas vadību un pārraudzību. F. Lange apsolīja padomāt un... tajā pašā naktī viņš pameta valsti, ar nakts vilcienu dodoties uz Parīzi, kur viņš iesākumā bija pilnībā bez naudas. Viņam piedāvāto vietu ieņēma Lenija Rīfenštāle, kura pēc kara brīnumainā kārtā izbēga no pakāršanas Nirnbergā- viņai tikai aizliedza mūža garumā nodarboties ar kino. Lange negribēja kalpot hitleriešu propagandas mašinērijai. Taču viņš saprata, ka Gebelsa priekšlikums ir priekšlikums, no kura nav iespējams atteikties... Mēris Florencē ir 1919. gada vācu mēmā filma. Filma stāsta par Renesanses laika Itāliju, tai ir bagātīgas dekorācijas un tās ainas ir veidotas kā stilizēti skati no vēlo viduslaiku gleznām. Par kinokompāniju Dēkla Bioskops- sk. iepriekš.
Posted on: Fri, 15 Nov 2013 16:14:37 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015