Kumoss kultūras šovakar. Albuma Mosties koncerttūres noslēdzošais koncerts. Kā smējās pats Goran Gora, nākamais albums būs Aizmiedz. Jau pašā sākumā mazās Latvijas sajūta, kad, lai tiktu pie ielūgumiem, jāpagaida, kamēr galvenais mākslinieks parunājas tepat blakus, pēc tam ļoti priecīgi blakus smejas Renārs Kaupers, bet rindu priekšā koncertu bauda Marija Bērziņa. Draugi atnākuši. Bija sajūta, ka visa zāle ir draugu pilna, draudzīgi klusinātā gaismā sasēdušies un aizrautīgi sitot līdzi ritmu beigās atkārtoti spēlētajai tituldziesmai. Man patīk tuvuma sajūta koncertos, intimitāte, nepiespiestums, runas, kas, lai gan ir piezīmētas uz lapiņas, nav ik vārdā samākslotas. Un varbūt tik tiešām viena no labākajām lietām, ko pateikt par savu grupas biedru ir viņš bērnībā piedalījās šokolādes Miks reklāmā, jo tik jauku iepazīstināšanu ar skatuves cīņubiedriem sen nebiju dzirdējusi. Dzeju klausīties IR īpaši. Tas reizēm paver citu skatu pat uz to dzeju, kas lāgā nav atbalsojusies sevī, to lasot, bet Knutam Skujeniekam jau nu nav tā švakākā dzeja. Viens īpašs šīvakara muzikālo dzejas lasījumu citāts: Kad akmens novēlies no sirds, uz tā var pasēdēt. Paldies, Vita Daukste, par iespēju mosties. :) https://youtube/watch?v=1QSBZaETCEg P.S. Bonusā pērle, kas pamanīta, khmm, nu, protams, Twitter. Cits dejnieks, cita opera, bet nevarēju nepadalīties. Tik labi pateikts, ka nezini, kur likties. Simt gadu tomēr ir garām, un tēlnieki akmeņus tēš. Simt gadi no akmeņiem ārā savus dzejniekus plēš. /Jānis Peters/ Baudiet arī vēl neizplēstos.
Posted on: Thu, 02 Oct 2014 19:13:35 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015