Lai gan Rīgas attīstības plānā deklarēta pamatnostādne par ūdenstilpju tuvumā esošo teritoriju attīstību, veidojot tajās augstvērtīgu dzīves un darījumu vidi, jaunu projektu stratēģiski perspektīvajās un potenciāli iekārojamajās ūdenstilpju malās un piekrastēs joprojām ir salīdzinoši maz. Iemesli tam ir vairāki: no vienas puses, projektu attīstītājam tas nozīmē daudz sarežģītāku tehnisko darba uzdevumu un lielākas izmaksas. No otras puses, pastāvošie likumi nav šo jomu veicinošs faktors. Tas pats attiecināms arī uz nākamo šīs joma attīstības etapu — iespēju apdzīvot arī pašus ūdeņus. Peldmājas interjersZoom Peldmājas interjers Peldmājas interjers Peldmāju kopskats Peldošās mājas — prestižs un individualitāte Peldošās mājas — prestižs un individualitāte Peldošās mājas — prestižs un individualitāte Vērojot pilsētvides attīstības aktualitātes ārvalstīs, nekustamo īpašumu projektu attīstības uzņēmuma «Immostate» speciālisti vēlas rosināt diskusiju par jaunu tēmu — par t. s. «peldošajām mājām», kas nozīmē īpašus dzīves apstākļus, individuālu dzīves stilu. Latvijā pagaidām vēl nepopulārā peldošo māju ideja līdz šim ir nedaudz apspēlēta dažos medijos — aprakstīti dažādi pa Latvijas ūdeņiem brīvi dreifējoši peldobjekti (peldošas tējnīcas, teltis vai vasaras mītnes uz plostiem). Mēs savukārt vēlamies norādīt uz vienu būtisku apstākli, proti, tāda peldošā māja, kādu to redzam, piemēram, pie kaimiņiem zviedriem, apriori ir saistīta ar pilsētas inženierkomunikāciju tīkliem. Radīt tādu peldošo māju nozīmē kompleksu risinājumu: 1) projekta attīstītājam pie ūdenskrātuves malas jārada un jāizbūvē noteikta infrastruktūra, kas nodrošinātu peldošo māju pieslēgumu pie pilsētas maģistrālajiem komunikāciju tīkliem. Ārvalstīs parasti tiek izbūvētas speciālas peldošo māju piestātnes ar noteiktu pieslēgumu skaitu. Tas ir darbietilpīgs process, kas prasa arī nopietnus finansiālos ieguldījumus; 2) arī māju ražošanas tehnoloģijām jābūt maksimāli drošām un pārbaudītām. Tas nozīmē, ka nebūtu vēlams nodarboties ar peldošo māju būvniecību saimnieciskā kārtā un pircējam vajadzētu izvēlēties tādus peldošo māju projektus, kas sevi jau tirgū apliecinājuši. Ja padarīti minētie darbi, iespēja dzīvot īstā peldošā mājā ir gluži reāla. Peldošās mājas saimniekam būs nodrošinātas visas pilsētas dzīvokļa vai mājas iedzīvotāja ērtības: elektrības pieslēgums, sakari, kanalizācija, ūdens apgādes sistēma. Peldošā māja ir apdzīvojama arī ziemas mēnešos; teorētiski tādas mājas atrašanās vietu var arī mainīt un pārcelties ar visu māju uz citu piestātni, kur arī radīta visa nepieciešamā infrastruktūra. «Izpētot situāciju ārvalstīs, jāsecina, ka tur izveidojušās peldošo māju tradīcijas, ka mums būtu, no kā mācīties. Peldošās mājas ir prestiža lieta, kas to īpašniekiem piešķir arī noteiktu sociālo statusu. Turklāt tādi nami mūsdienu stresa nomocītajam pilsētniekam nodrošina unikālu iespēju baudīt nepastarpinātu saikni ar dabu un lieliskus skatus uz ūdens klajumiem. Protams, šis ir t.s. «nišas produkts» — cilvēkam, kas izvēlēsies individuālu dzīves stilu peldošajā māja, protams, jārēķinās arī ar ūdeņiem raksturīgo šūpošanos. Zviedrijā, piemēram, peldošās mājas ir ļoti iecienītas: gribētāji pat stājas rindās, lai pie tādām tiktu,» stāsta Vestards Rozenbergs, SIA «Immostate» valdes loceklis. Šādas peldošās mājas saimnieks ir īpašnieks prestižai, komfortabli iekārtotai, mūsdienīgai, stilīgai un nebūt ne lētai dzīves telpai — tādas mājas parasti maksā virs 3000 eiro/kv.m. Kvalitatīvi peldošo māju projekti piedāvā platības virs 100 kv.m, kas nozīmē, ka tur ir gan plaša viesistaba, gan vairākas guļamistabas, gan virtuve, gan sanitārās un saimniecības telpas, nemaz nerunājot par ekskluzīvajām klāja terasēm. Ir, protams, arī vienkāršāki un mazāki modeļi. , Pirmkārt, par likumu un normatīvo aktu nesakārtotību. Savulaik, 2005. gadā, Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome lēma, ka stiklotas divstāvu kafejnīcas projekts pie 11. novembra krastmalas (arhitektu birojs «Architrāvs»), lai gan konceptuāli būtu atbalstāms, tomēr nav akceptējams. Argumenti bija vairāki, taču svarīgākais no tiem — Rīgas Domei vēl jāizstrādā detalizēti nosacījumi peldošo objektu veidošanai vēsturiskā centra akvatorijā. Izpētot likumdošanas aktus, jāsecina, ka jāpiestrādā būtu ne tikai Rīgas Domei. Piemēram, ņemot vērā peldošās mājas sasaisti ar zemi komunikāciju veidā, šo māju būvniecību vajadzētu saskaņot gluži tāpat kā jebkuru citu uz zemes esošu būvi. Taču — nav tik vienkārši: nedz Būvniecības likumā, nedz Vispārīgajos būvnoteikumos prasības peldošu māju būvniecībai nav nedz minētas, nedz vārdā sauktas. Varētu jau, protams, lietojot analoģijas, mēģināt pašiem interpretēt šos likumus, taču turpat arī cits loģisks jautājums: kā tad mēs traktējam peldošo māju — kā kustamu vai kā nekustamu lietu? Saskaņā ar Civillikumu kustama lieta ir tā, kuru pārvietojot ārēji nebojā, bet, ja pārvietošanas dēļ tā tiek bojāta, tad tā jau ir nekustama lieta. Pieņemot, ka peldošā māja tomēr ir nekustama lieta un līdz ar to traktējama kā nekustamais īpašums, mēs nonākam pie tādas problēmas kā tās reģistrācija Zemesgrāmatā. Varbūt šo peldošo māju reģistrācijas problēmu varētu atrisināt Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Latvijas Jūras administrācija, kurās tiek reģistrētas jahtas, laivas, kuģi u. c. peldlīdzekļi? Taču kādā statusā — varbūt kā «stāvkuģi», lai gan šāds termins likumdošanā arī nav atrodams? Iespējams, skaidrība šajā jautājumā meklējama Aizsargjoslu likumā? Diemžēl nē, jo, kaut gan tajā ietverts termins «peldošās celtnes», nav atšifrējuma, kādas tās ir un vai tām jābūt arī noteiktā veidā reģistrētām. Jautājumu krietni vairāk nekā atbilžu... Secinājums: pastāvošie likumi patlaban neparedz nedz iespēju reģistrēt, nedz arī leģitīmā veidā Rīgā «uzstādīt» peldošu māju. Diemžēl. Otrkārt, par iedzīvotāju maksātspēju. Kā liecina dažādi informācijas avoti, piemēram, Lielbritānijā, interese par peldošajām mājām pieaugusi proporcionāli tam, kā attīstījusies valsts ekonomika un augusi iedzīvotāju maksātspēja. Jāsecina, ka, augot labklājībai, aug arī cilvēku interese par iespējām netradicionāli apspēlēt savu dzīves telpu un sociālo vērtību skalā pozicionēt sevi ne tikai kā finansiāli veiksmīgu, bet arī kā radošu personību. Velkot paralēles ar situāciju Latvijā, gribētos domāt, ka arī pie mums netrūktu cilvēku, kas ne tikai varētu atļauties, bet arī vēlētos kļūt par tāda prestiža īpašuma saimniekiem. Šā brīža situācijā, kad Rīgas pilsētas atbildīgās institūcijas savu vēlmi attīstīt ūdensmalas ir pārliecinoši deklarējušas un atlicis vien sakārtot un savstarpēji saskaņot likumus, noteikumus un normatīvos aktus, precīzi nosakot, kādus objektus, kur un ar kādām funkcijām pilsētas amatpersonas akceptēs ūdens tuvumā, peldošo māju ideju nevajadzētu ignorēt. Neesam taču mēs sliktāki par citu valstu metropolēm!
Posted on: Sun, 14 Jul 2013 10:29:42 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015