Nojaušu ka mēs esam visi izjutuši un teorētiski zinam komunikācijas nozīmi starp tehniķi un zobārstu. Ko īsti mēs ar to saprotam komunikācija? Lai izceltu momentu par, kuru es gribētu runāt, izstāstāstot vienu notikumu ar itāļu zobārstu. Teikšu godīgi, es ar sejas loku esmu darbojies bēdīgi maz reizes. Ok, vienu reizi dzīvē - Latvijā. Man palaimējās stāvēt blakus ārstam un vācu zobu tehnikas meistaram (pēc izglītības) , kad tika ņemti nospiedumi un oklūzijas reģistrācija ar sejas loku. Reģistri tika noņemti arī pie sānu kustībām, liekot reģistrācijas materiālu uz kanīniem. To es spilgti atceros, jo man tas bija īsts piedzīvojums, kad paņēma uz tik nopietnu lietu(protams es biju uzprasījies)! Kas tad notika šeit Itālijā, kas man lika atkal pievērst uzmanību komunikācijas nozīmi, kaut vai daļēji. Uz laboratoriju piezvanīja, māsiņš( zobārsta palīgs), esot jāiet pakaļ pēc jauna darba. Ieejot studijā( tā šeit sauc zobārsta kabinetu), redzu ka nospiedums jau ir noņemts un pamanu uz galda sejas loku, ko šeit neesmu nereizi redzējis. Ārsts manuprāt nojauta manu izbrīnu, un vaicāja vai es esmu darbojies ar šo te rīku. Es atbildu - jā! Pēc pāris sekundēm viņš pārvaicāja vēlreiz to pašu. Tajā brīdi es jutu viņa nepārliecinātību. Tajā momentā, lai viņu iedrošinātu, pajautāju vai tika noņemts reģistrs pie sānu kustībām( es redzēju,ka nav noņemts un diezvai būs), un drošums viņa sejā parādījās momentāli, itkā pārliecinoties ,ka es zinu kas tāds sejas loks ir! Ja nerunājot sejas loka teorētisko funkcijas skaidrojumu, ko reti kāds tehniķis zin(ļoti sūdīgi, es arī nezinu) , sākot ar apakšžokļa attiecību pret augšžokli, un žokļa funkcijas biomehānika. Tiksim godīgi, praktiski ieģipsēt veiduļus ar sejas loku artikulātorā, nav nekāda dižā māksla. Vienīgi, ja žēl nosmērēt tīros pirkstiņus, nenogludinot ģipsi( ieteicams otrās, vai trešās klases). Neslikti izskatās artikulators, kad ir ieģipsēts ar ģipsi, kas ir veiduļu krāsā ( šķībais trimmerējums nav redzams). Runājot par komunikāciju zobārstniecībā ,manuprāt, lielu lomu nospēlē iedrošināšana. Mūsu profesijā ir kaudzēm šaubu par konkrētas protēzes taisīšanas turpinājumu. Tiklīdz tāda parādās, rodas jautājumi adresēti ārstām. Itkā vēloties dzirdēt es uzņemos atbildību, ko reti kur izdzirdēsim. Mēs saņemsim pretī iedrošinājumu par, kādas kļūdas ielaišanu vai kompromisu protēzes izgatavošanā. Atbildība tiek palikta karājoties gaisā. Vērts pieminēt, ka lielākā daļa sabiedrības baidās no atbildības. Vot šai tautai tā ir raksturīga īpāšība. Domāju, ka lielākā daļa vāvuļošanas, kura ir starp tehniķi un ārstu ir bezjēdzīga. Pārsvarā tie ir mēģinājumi uzvelt vainu par protēzes izgatavošanas sūdīgo iznākumu,ko kāds ir sajutis. Vai arī uzrādīt kādai pusei kļūdu, itkā tīksminoties par to cik zinoši esam. Reti kuros gadījumos protēze tiek izgatavota savādāk pēc sarunas tehniķim ar ārstu. Bieži esam izteikuši - es tak tāpat būtu tādā veidā taisījis utt. Iedrošināšana ir kā rīks, manuprāt, ļoti noderīgs brīžos, kad ir aizdomas par darba greizo iznākumu. Itkā sajust kolēģa šaubas par darbu, to apznīgi novēršot ar kādu pauzi. Tas novērsīs nievājošo attieksmi pret darbu uzsēdināsim karieti ar trakojošiem zirgiem uz pareizām sliedēm. Arī darba procesā informēties un informēt tā izgatavošonas etapus,plānošanu. Šie apstākļi izsijās to nervozo strādāšanu, kas veselīgam darbam kaitē.
Posted on: Fri, 08 Nov 2013 19:08:24 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015