Rudens izdejojies ar krāsām godam nosvinējis savu atgriešanos. Tagad ķēries pie negantākām izdarībām. Kokus padarījis plikus, ņem un sasprauž kailajos zaros pa putnam. Tie nabagi vējā sabozušies, spītīgi un truli blenž tālumā. Ko vēl tas Rudens izstrādās? A neko. Viņam jāsāk domāt par pielabināšanās taktiku Ziemai. Rudens uzdzen pa vēja brāzmai, aizvelk debesīm priekšā pelēku palagu, izmērcē visu slapju, tad parauj kādu stērbeli nost, ļaudams saules stariem vārgi noglāstīt zemes virsu. Pats Rudens saposies atturīgā, varētu teikt padrūmā pelēcīgi melnā ancukā iet pie Ziemas runāties. Viņam šķiet, ka Ziema viņa izrādīšanos uztvers ar respektu un kaut uz brīdi pakavēsies ceļā, dodama Rudenim iespēju vēl papendelēties. Taču Ziemas vaibstos nav nekas iepriecinošs. Viņa atnāks tad, kad gribēs. Ziema atkal pārsteigs Rudeni un sniega tīrītājus nesagatavotus.
Posted on: Tue, 22 Oct 2013 18:41:39 +0000
Recently Viewed Topics
© 2015