kā un kāpēc es piecēlos piecos no rīta? jo man sapnī bija ko teikt, tikai piemirsu ko, kamēr pamodos un izsmēķēju pirmās trīs cigaretes un izdzēru no vakardienas palikušo saskumušo alu. labi, ne pirmā reize, kad piemirstu, tā vietā varu tupēt kā ercens un domāt, ko šādā situācijā manā vietā darītu citu. un ko tikai citi nedarītu, man pat kauns stāstīt, tāpēc izlaidīšu detaļas, tomēr lūdzu līdzības nejaukt ar nejaušām sakritībām. ko darītu piecos no rīta pamodies alvis hermanis? nē, tas jau būs pārāk rupji, ja nu lasa bērni. bērniem būtu ne tikai kauns, bet arī skumji, jo viņi savā stulbumā neticētu, ka kaut ko tādu iespējams izdarīt ar nevainīgu rotaļu dzelzceļu. ko darītu piecos no rīta pamodies latviešu literāts? a neko, būtu tikpat garlaicīgs kā piecos pēcpusdienā un līdz iešanai uz darbu paspētu uzraxtīt kaut ko tādu, ko kārtīgam cilvēkam neērti lasīt, kur nu vēl tik publiskā vietā kā trolejbuss. lai gan latviešu literātus nelasu pat izolētās telpās, baidoties, ka izlasītā rezultātā sapsihošos un gribēšu sadauzīt spoguli, bet tualete ir tik šaura, ka nav pat īsti vietas, kur atvilkt dūri. labāk padomāsim, ko darīja piecos no rīta pamodies nevienam nezināmais aivars vai ivo, nav īpašas starpības, kā sauc tādu gnīdu. nu, izlasītu internetos, ka atklāta kaut kāda stulba veča blumberga izstāde? aivaru vai ivo tas interesē? pareizi, nē, mani arī nē. a vot stulbo latviešu literātu tas interesētu, tāpēc, aizbildinoties, ka nāk palūgt sāli, viņš piecos no rīta grabinātos ap aivara un ivo durvīm, lai izskaidrotu līnijas filozofisko dziļumu, par ko konkrēti dabūtu pa seju un vēl būtu spiests uzsaukt aivaram vai ivo litru šņabja. pēc kā aivars vai ivo, nu, vai arī es, pirms litra izdzeršanas aizietu pie ārsta paņemt slimības lapu sakarā ar saauxtēšanos un tad sāktos skaista nedēļa. kad puslitrs būtu izdzerts, ivo, aivars, nu vai es pats, jā, labāk es pats, izdomātu, ka foršāk tomēr dzert šnabi, ielauztos pie kaimiņos dzīvojošā literāta un aiztriektu viņu uz veikalu atnest kādus septiņus iesākumam. protams, viņam ir tiesības atteikties, taču tā kā šī nav pirmā reize, viņš jau zina, ka labāk piekrist. pēc trešā alus es atkal zvanītu pie durvīm un pamudinātu feisbūkā izplatīt ziņu, ka pēc stundas manā adresē gaidāma tikšanās ar kaut kādu skujenieku-hujenieku vai blumbergu, da kaut vai ar visiem vecajiem mērkaķiem reizē. pēc stundas pie manām durvīm nepacietīgi mīņātos visa loltwijas kultūras elite. līdz tam laikam es jau būtu samiegojies, bet varbūt tas būtu ivo vai aivars. ar neapmierinātu sejas izteixmi atvērtu durvis, ar dižciltīgu skatienu nomērītu plukatu baru no galvas līdz kājām, tuvāk stāvošajam iedot galvā ar pustukšu alus pudeli, pēc kā palūgtu visus kolektīvi uz papēža griezties riņķī un doties nahui, no kurienes viņi arī nākuši. tādas vot tikšanās ar kultūras spīdekļiem varu piedāvāt, ja pamostos piecos no rīta un vairs nevaru dzert, jo jāiet uz darbu. a blumbergs pizdi dabūtu individuāli, kamēr neiemācītos zīmēt foršus komixus par citplanētiešiem.
Posted on: Mon, 19 Aug 2013 06:37:26 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015