ĀDA (turpinājums) Ādas izsitumi Ļoti spilgts piemērs te ir pusaudži, kuri nonākuši dzimumnobriešanas stadijā un kuriem uz sejas parādās pinnes. Šai periodā hormonu darbības dēļ seksuālās vēlmes cenšas izlauzties uz āru, bet bailes tās apspiež un nomāc. Grūti vadāmais dzimumnobriešanas periods izpaužas kā pats spilgtākais konfliktsituācijas paraugs. Šai attīstības posmā nosacīto pusaudža mieru pēkšņi izjauc pilnīgi jauni un neparasti vēl neapzināti aicinājumi, kas nāk no organisma dzīļu dzīlēm. Sākas pastiprināts mēģinājums apzināt sevi kā sabiedrības vienību un reizē arī to, kas notiek pašā. Bet šī jaunā sajūta tik neatlaidīgi uzmācas un ir tik nepazīstama un nepierasta, ka tieši tāpēc iedveš bailes. Tās pusaudzi no sapņu pasaules atved atpakaļ ierastajā stāvoklī. Bet tas neturpinās ilgi. Satraukums, kas pāraug uzbudinātībā, atkārtojas atkal un atkal. Te arī meklējams pusaudža gadu un agrīnās jaunības laika iekšējais konflikts. Vienlīdz stipri iedarbojas gan vēl neizbaudītās dzīves daļas intriģējošā pievilcība, gan bailes no tās. Katrs konflikts noris pēc šā scenārija, mainās tikai tā tematika. Pusaudža gadu un agrīnās jaunības laika galvenie temati ir seksuālie, mīlas, partnerības jautājumi. Šai laikā pamostas tieksme pēc pretējā dzimuma un interese par to. Parādās stipra vēlme rast ciešāku saskarsmi, tomēr ir bail riskēt un kļūdīties. Pēkšņi uzradušās seksuālas fantāzijas liek kaunēties par sevi. Izsitumi, kas radušies uz ādas, nenoliedzami liecina par iekšēju konfliktu. Šais gadījumos āda kā ierobežotāja apslāpē pāri malām plūstošo vēlmi atrast sev otru. Psihei tagad jāpārslēdzas uz ārstniecības procedūrām. Pilnīga uzvara būs tikai tad, kad tiks saprasts, ka ādai jābūt tīrai un jāpatīk otram, turklāt neaizmirstot, ka tā ir tiešā kontakta orgāns. Iekaisusī āda uzskatāmi rāda, ka līdz šim pastāvošie ierobežojumi psihiskajā jomā ir pārtraukti un pilnīgi jauna, instinkta spēka vadīta enerģija tieksies realizēties fiziskajā jomā. Bet no priekšlaicīgas pieredzes, kura šai vecumā nav vēlama ne garīgajai, ne arī fiziskajai organisma veselībai, glābj paša seja, ko ir izķēmojušas pinnes. Nerealizētās vēlmes pārvēršas iekaisušā ādā. Cik cieša ir savstarpējā saikne starp seksuālajām problēmām un izsitumiem, skaidri saskatāms arī pēc to atrašanās vietas uz ādas. Zēniem izsitumi parādās tikai uz sejas, bet meitenēm — uz sejas, retumis arī muguras rajonā un uz kakla priekšpuses. Citas ķermeņa daļas nekad netiek bojātas, jo pretējā gadījumā bojājumi neatbilstu savai nozīmei. Ja ir kauns un māc raizes par savu seksualitāti, vajadzētu transformēt šīs izjūtas tā, lai būtu kauns no kauna par saviem nejaukajiem izsitumiem. Tādējādi šauri ievirzītā domāšana pārslēgsies un izveseļošanās paātrināsies. Visu ar dzimumnobriešanas perioda izsitumiem var attiecināt ari uz citiem ādas izsitumiem. Acīm redzamie izsitumi vienmēr liecinās, ka kaut kas tāds,kas ilgi slēpts iekšiene, beidzot ir izlauzies atklātība. Izsitumi neapšaubāmi parāda to, kas agrāk bijis apslēpts. Šis atklājums palīdz izprast izsitumu cēloņus tik izplatītām bērnu slimībām kā masalas, skarlatīna (šarlaks), masaliņas. Katrā šādas slimības gadījumā notiek bērna lēciens jaunā attīstības pakāpē. Jo izteiktāki ir izsitumi, jo intensīvāk noris slimība un straujāka ir bērna attīstība. Ja bērna āda pārklājas ar krevelēm vai kļūst kraupjaina, tā ir kā atbilde mātēm, kuras nevērīgi izturas pret savu bērnu un pārāk maz veltī viņam īstu, sirsnīgu uzmanību. Kreveles ir acīm redzama neredzamās sienas izpausme, ko radījuši vecāki un bērna paša mēģinājums to tādējādi pārraut. Bērna ekzēma liecina par mātes beziemesla iekšējo antipātiju pret viņu. Visbiežāk šādi sevi izpauž mātes, kurām ir nosliece uz īpašu "estētiskumu", tās, kuras ļoti augstu vērtē pašas sevi. Psoriāze (zvīņēde) Psoriāze (zvīņēde) ir visplašāk izplatītā dermatoze (ādas slimība). Izsitumiem uz iekaisušās ādas ir plankuma veids, asi izteiktas malu joslas un tos klāj sudraboti baltas zvīņas. Psoriāze izplatās gan lokālā, gan ģeneralizētā* veidā. Ārēji āda atgādina bruņas, kādas ir daudziem dzīvnieku valsts pārstāvjiem. Pats par sevi saprotams, ka dabiskās aizsardzības un kontakta funkcijas šādā gadījumā tiek izjauktas pilnīgi. Turklāt nekas netiks ielaists sevī un netiks izlaists no sevis. Par noslēgtiem cilvēkiem tautā mēdz teikt, ka viņiem esot bieza āda, jo viņus klāj bruņas. Aiz šādas "aizsargāšanās ar bruņām" slēpjas izsmalcināta patmīlība un milzīgas bailes no tā, ka tikai apkārtējie cilvēki to neaizskartu un neapvainotu. Jo vairāk attīstīta ir patmīlība un jūtelība, jo lielākas ir bailes un vēlēšanās aizsargāties, jo blīvāk un plašāk pacienta ādu aptver zvīņēde. Tas līdzinās parādībām dzīvnieku valstī. Nocirpuši vilnu dzīvniekiem, mēs atklājam zem tās neaizsargātu, viegli ievainojamu un maigu būtni. Tāpat arī zvīņēdes slimnieki slēpj sevī vieglu aizvainojamību un sīkumainību. Bet arī šāda maniere — dzīvot, nevienu un neko neielaižot sevī, baidoties kļūt "ievainotam", piešķir dzīvei traģisku nokrāsu. Bailes no aizvainojuma un neuzticēšanās cilvēkiem, kas jau iesakņojušās dvēselē, uzceļ aizsardzības valni pret visiem un pat pret mīlestību un tiem, kas sirdzēju mīl. Par mīlestības klātbūtni liecina atklātība, prasme ielaist otru sevī, bet šai gadījumā vārti ir cieši aizdarīti. Tādējādi no "dzīves viļņu svaigās plūsmas" zem bruņām tiek izolēta dvēsele. Pieaugošo baiļu un periodisko slimības saasinājumu nomākta, tā pamazām var tapt aizvien nabadzīgāka. Pārraut šo patoloģisko loku kļūst grūtāk un grūtāk. Taču reiz arī šai dvēselei, kas pastāvīgi baidās no lamatām un tik izsmalcināti vairās no ievainojumiem, rūgtā paša pieredze liks saprast, ka dvēsele ir nemirstīga un to nevar ne ievainot, ne aizvainot. Viss, kas noris ārējo formu pasaulē, skar tikai to indivīda daļu, kura pati ir spējīga daudz ko sagrozīt un daudz ko arī aizspriedumaini izskaidrot. Atveseļošanās var sākties tikai pēc daudzkārtējiem triecieniem, kas ir saņemti no ārienes. Ja liktenis būs labvēlīgs un psihoterapeits būs ne tikai teorētiski, bet ari garīgā ziņā izglītots, tad apvērsums dvēselē var paātrināties un līdz ar to — sāksies ādas atveseļošanās. Šai slimībai raksturīgas ir galējības — viegla aizvainojamība un aizsargāšanās ar "bruņām" (noslēgšanās sevī). Galēja slimības izpausme nosakāma ne vien pēc bojātās ādas apjoma, par to liecina arī asiņojošu ieplaisājumu parādīšanās uz ādas. Tādējādi palielinās briesmas inficēties. Uz ādas acīm redzami saskaras divas galējības — ievainojamība un ragvielas veidotās "bruņas". Psihiskajā ziņā tā ir vēlēšanās būt labās kaimiņattiecībās, gūt tuvību un arī bailes no visa tā. Psoriāze sākas ar ādas bojājumiem elkoņu rajonā. Ar elkoņu palīdzību mēs "izsitamies" dzīvē, un tie ir arī mūsu atbalsts pārdomās. Tieši šais vietās sākas ragvielas un bojājumu parādīšanās uz ādas. Tie ir pirmie vēstneši, kas brīdina par mūsu rīcības nepareizi izraudzīto vektoru. Neieklausoties brīdinājumā, cilvēks riskē — visa ādas virsma var pārklāties ar zvīņveida plankumiem. Un tad šie ragvielas laukumi kļūst par acīm redzama absurda un galējību ierobežotājiem mūsos pašos. To, ko laikā nav paveikusi apziņa, vēlāk izdarīs pamatīgi bojātā āda, laika gaitā piespiezdama slimnieku kapitulēt. Nieze Tā ir saistīta ar daudzām ādas slimībām, bet reizumis tā var parādīsies arī kā patstāvīga slimība — nātrene, nātru drudzis. Šis samērā nepatīkamais simptoms, likdams nemitīgi kasīties, var novest cilvēku līdz izmisumam. Vārdiem "niezēt" un "kasīties" mūsu sarunvalodā psiholoģiski atbilstošas nokrāsas ir: " man nekur nav miera", " iekšā viss knieš" vai arī "tas uz mani neattiecas", "beidz kasīties! (strīdēties)", "kam niez, tas kasās". Šais formulējumos vārdu "kasīties" un "niezēt" nozīmes sasaucas ar vārdu "kairinājums" (sakaitināšana, sadusmošana, saniknošana, iekaisums, iekaišana). Lai gan tuvākā jēdzieniskā nozīme vārdam "kairinājums" ir seksualitāte, tomēr mēs vēršam uzmanību arī uz citām dzīves jomām, kurās šis jēdziens tāpat var radīt rezonansi. Katrā cilvēkā taču iespējams izraisīt gan agresīvās, gan labās jūtas. Ja kaut kas mums kļūst vilinošs un interesants un tas nemitīgi mūsos tiek stimulēts, tad ar laiku tas var izpausties gan kā seksualitāte, mīlestība, simpātija vai agresivitāte. Pašam vārdam "kairinājums" ir vairākas nozīmes. Parasti tiek izjusta tā jēdzieniskā divējādība. Šā jēdziena izpausmes mainās no rupjām līdz pavisam izsmalcinātām. Turklāt vienā gadījumā mēs paši esam iekaisuši, bet citā — kaismīgi reaģējam. Bet katrā gadījumā iekaišana izraisa uzbudinājuma vilni. Tā arī latīņu valodas vārds "prurigo" norāda ne tikai uz kairinājumu, bet arī uz kaisli un juteklību, tāpēc darbības vārdam "prurire" ekvivalents ir darbība vārds "kasīties" (kairināt). Ādas nieze nozīmē to, ka psihiskajā ziņā mūs kaut kas neliek mierā, kairina. Neverīgums vai vieglprātīga attieksme šai jomā, nevēlēšanās analizēt savas jūtas var radīt nevēlamas sekas. Jebkuras niezes cēlonis ir kāda kaislība, — tā iekšēji dedzina kā uguns, kura tiecas izlauzties uz āru, meklējot plašumu. Šīs uguns dēļ esam spiesti kasīties. Jo spēcīgāka kaisles liesma trako mūsos, jo vairāk izteikta ir nieze. Ādas kasīšana simbolizē vāji izteiktu meklēšanu, rakņāšanos sevī. Līdzīgi rakņājam un meklējam kaut ko zemē, lai šo "kaut ko" izceltu dienas gaismā. Tāpat arī mūsu slimnieks meklē kaut ko ādas virspusē, laižot darbā nagus, bet reizēm arī ko citu, lai tikai remdinātu niezi. Dažkārt pēc lielas piepūles viņš tomēr atrod to, kas viņu tik ļoti ir kaitinājis, plosījis, uzbudinājis un satraucis. No kasīšanās radušies noberzumi un jēlumi galu galā izskaidros arī jebkuras nervozitātes cēloņus. Nieze vienmēr mums laikus dara zināmu to, par ko mēs iepriekš neesam interesējušies un kam neesam pievērsuši nekādu uzmanību. Tā pavēsta par nemieru mūsu dvēselē, bet dvēselei taču ir tik svarīga nozīme mūsu fiziskajā dzīve. To daudz kas var satraukt: pazudinoša kaislība, kvēla mīla, aizrautīga iedvesma, negantas dusmas un niknums. Tāpēc nav jābrīnās, ka nieze itin bieži ir saistīta ar sarkaniem plankumiem un liesmainām ekzantēmām. Dvēseles dziļumos skan aicinājums: kasīsimies un skrāpēsimies tik ilgi, līdz visā pilnībā apzināsimies, ka sakasījumi (jēlumi) ir labi un mums ļoti vajadzīgi! Tādējādi mūsu ādas kārtas (materiālie pārsegi) atklāj mūsu iekšējās tieksmes un noslēpumus. * Ģeneralizēti — slimības izplatīšanās no ierobežota sākotnējā perēkļa "fokusa" pa visu organismu. "Slimība kā ceļš", Torvalds Detlelsens, Ridigers Dālke, 1997
Posted on: Tue, 27 Aug 2013 06:05:13 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015