Ko mēs domājam, ka ēdam, un ko/cik mēs ēdam patiesībā? Saskatījusies Secret Eaters (youtube/results?search_query=The+Secret+eaters&oq=The+Secret+eaters&gs_l=youtube.3..0.1191.5066.0.5248.17.11.0.6.6.0.199.759.10j1.11.0...0.0...1ac.1.11.youtube.Ui8hGmd55z0), es šo un to sāku ieviest dzīvē un lūkoties, kā tas man darbojas vai nedarbojas. Fakti (apgalvojumi un eksperimenti) - no Secret Eaters, komentāri - iz pašas pieredzes. 1. fakts: Dienās, kad neesam izgulējušies, vidēji apēdam par 500 kcal vairāk, kā parasti. Jā, manā gadījumā tas tā notiek - kad neesmu izgulējusies, mans enerģijas līmenis ir tik zems, ka es pastāvīgi karājos saldumu, šokolādes un kafijas striķītī. Turklāt man maz ko palīdz apzināties, ka šodien es neesmu izgulējusies, tāpēc būtu jāuzmanās ar ēšanu vai saldumiem. To es spēju saprast un kontrolēt tikai, kamēr sēdu mierīgi un koncentrējos uz sevis disciplinēšanu. Bet līdzko iegrimstu darbos un uzmanība no sevis kontrolēšanas tiek novērsta - pašai nemanot tiek dzerta tēja pēc tējas, 2-3 kafijas pa dienu, un saldumiņš tur, saldumiņš te. Risinājums: vienīgais, kas man darbojas – izgulēties. Kad neesmu izgulējusies – samierināties, ka ēdīšu vairāk. Saldumu slēpšana vai citi aizliegumi nedarbojas – enerģijas trūkst tik ļoti, ka viss noslēptas un nepieejamais kļūst pieejams 28 sekunžu laikā. 2. fakts. Cilvēki neapzinās kā ēdienreizi (kalorijas), ēdot ārpus mājas atpūtas laikā (piemēram, bārā) un uzkožot kompānijā, kā arī dzerot alkoholu un citus dzērienus, it īpaši – nelielās devās, nepiedzeroties (bet puslitrs alus vai glāze limonādes – 150-180kcal, pāris glāzes vīna – 150 - 450 kcal utt.; apelsīnu sulas glāze – 100kcal, sidra pudele – 220 kcal; viens cepums ar šokolādes skaidiņām – ap 50 kcal utt., nerunājot jau par cukura daudzumu, ko tādā veidā apēd). Pirmo reizi mūžā par šo dzirdēju nevis no TV raidījuma, bet savā pirmajā ārzemju braucienā. Pie pusdienu galda meitene, kas bija mūsu tulks, vienmēr izvēlējās minerālūdeni, lai gan uz galda allaž bija supergaršīga svaigas apelsīnu sulas limonāde. Man tā tik ļoti garšoja, ka es ilgojos pēc katras ēdienreizes, kad atkal varēšu to dzert. Tāpēc ievēroju, ka meitene-tulks to nekad neņem, un pārsteigta pajautāju viņai, kādēļ viņa dzer negaršīgu minerālīti, kad ir pieejama garšīga limonāde. Viņa teica kaut ko, kas toreiz manās ausīs izskanēja kā nesaprotama mistiska nindzju mācība: „Lai neuzņemtu liekas kalorijas.” KO?! Risinājums: ...bet tagad es pati daru tāpat – ja vien nav totālas lomkas tieši pēc tās sulas vai kafijas, labāk ņemu vienkārši ūdeni...Bet par tēju nākamais stāsts. 3. fakts. Ja meitene atsacītos tikai no tāda sīkuma vien, kā cukurs pie tējas, viņa gada laikā varētu notievēt par 10 kg. Oh, kā es palēcos aiz priekiem, šito padzirdējusi! Tik vienkārši?! Es arī to varu! Kā tad! Cik viss būtu viegli, ja cilvēki būtu tik vienkārši kā 2x2=4. Diemžēl nav gan. Te sevi pilnā mērā parādīja kāds cits fenomens, par ko Twitterī lasīju šādus tekstus: @par_veselibu: Vegnera teorija apraksta efektu, kad nevēlamas uzvedības apspiešana var novest pie vēl izteiktākas šīs uzvedības izpausmes (Wegner, 1994).Piemēram, izvairoties no neveselīgu saldumu lietošanas, var nonākt pie vēl lielāka saldumu patēriņa (Wegner, 1994). Atteikusies no cukura savās dienišķajās tējas tasītēs, es drīz atklāju, ka tā vietā esmu pasākusi nereālos daudzumos patērēt šokolādes konfektes. Daudz vairāk konfekšu nekā pirms tam tējkarotīšu cukura. Mēģinājums kontrolēt konfekšu daudzumu izgāzās (skatīt 1. fakta komentāru). Tāpat mēģinājums cukuru aizstāt ar stēviju cieta pilnīgu sakāvi. Tā es uzzināju, ka man patiesībā nav vajadzīgs saldums, bet gan cukurs. Risinājums: izvēlējos mazāko ļaunumu – cukuru pie tējas, nevis neapstādināmu saldumu rīšanu. Cenšos tējas vietā vismaz dažas reizes dienā dzert ūdeni. Tas izdodas. Tievēšanu nekādi neietekmēja. Turpinājums sekos...
Posted on: Thu, 03 Oct 2013 20:31:37 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015