MAN ŠODIEN NOSTAĻĢIJA! KO TIK NEVAR ATRAST TAI INTERNETĀ..... Sākumā burtojām veikalu uzrakstus Signe Jansone, SIA Putzfrau LV valdes priekšsēdētāja, Katrīnas (15 gadi) un Emīlijas (9 gadi) māmiņa: “Galvenais ir radīt bērnā interesi, lai viņš saprot, kāpēc jālasa. Nevis tikai tāpēc, ka skolā vajadzēs. Katrīnai bija trīs četri gadi, kad braucām ar sabiedrisko transportu un lasījām visus uzrakstus uz veikaliem. Piemēram, meklējām visus a burtus, citā reizē skaitījām, cik to ir. Kad jau meita prata izlasīt vārdus, iepērkoties viņa cītīgi lasīja uzrakstus uz precēm un pati izvēlējās pirkumus. Tā bija laba motivācija. Arī ēdot ārpus mājas, meita ar interesi boksterēja ēdienkarti, līdz tika skaidrībā, ko pasūtīs. Ja gadījās kāds nesaprotams vārdiņš, jautāja man. Četru gadu vecumā Katrīnai izdeva pasi, tāpēc stimuls bija iemācīties uzrakstīt savu garo vārdu, jo viņa pati vēlējās parakstīties. Interese par grāmatām Katrīnai radās, klausoties vakara pasaciņas, jo daudz lasījām priekšā. Kopš tā laika viņas mīļākā grāmata joprojām ir 12 dāvanas Ziemassvētku vecītim, ko opaps uzdāvināja Ziemassvētkos. Burtus esam mācījušās pļavā, saucot puķu nosaukumus, rakstījušas sniegā un smiltīs. Arī rotaļājāmies, metot viena otrai bumbu un saucot vārdus ar dažādiem sākumburtiem. Neatsveramas bija bilžu ābeces, kur zem attēliem izcelti pirmie burti. Braucot mašīnā, rosināju meitas saukt skaļi visu, ko redz pa logu, un ieklausīties, ar kādu burtu vārds sākas. Centos arī raisīt asociācijas, piemēram, č ir c ar jumtiņu, ķ ir ar kājiņu vai tā kā vārdā kaķis. Liku lasīt skaļi – tā dzirdēju kļūdas un varēju palabot.”
Posted on: Thu, 14 Nov 2013 22:52:30 +0000