Uzmanību, uzmanība! Par uzmanību kā instrumentu ko ir jāizkopj un kā tā darbojas, mūsu zobu tehnikas apmācībās netika pievērsta un nebija atveltīta tam nepieciešamā loma. Внимание - избирательная направленность восприятия на тот или иной объект.(Vikipēdija) Uzmanība - izvēlēta uztveres virzība uz objektiem. Vairākuma kļūdas darbā rodas mūsu uzmanības traucējumu dēļ. Pārāk daudz traucējumi ārpus? Vai vai arī nav pietiekami intensīva uzmanība? Grūti novilkt līniju starp to kāds ir normāls uzmanības līmenis vai zems. Ir dažādi uzmanības veidi. Bet padomāsim par to kopumā. Esam pārliecināti ka paši labprātīgi kļūdas netaisam. Bet tās tomēr parādās. Es neteiktu, ka tas ir kādas nezināšanas dēļ. Nezināšanas dēļ darbs tiek taisīts nepareizi, bet tas nenozīmē ka ar kļūdām( tehniskām). Ja darbs tiek taisīts pareizā veidā, un tomēr kļūdas tajā parādās. Diezvai to vajadzētu novelt uz nezināšanu vai stulbumu. Novelciet analoģiju starp protēžu etapu izgatavošu un gara teikuma izlasīšanu. Lasīšana kā darbība, nav grūta, bet tai teikuma satura jēgai vilkt domu līdzi ir pavisam cita veida piepūle. Jāsajūt kurā teikuma daļā ir izteikts svarīgais un kurā tiek kautkas paskaidrots. Ja nebūtu tādas pašsaprotamas analīzes mēs nemaz neparastu atšķirt sakarīgo no bezjēdzīga bezsakara. Vai arī nemācētu pamatoti iebilst. Kā tad lai šo attiecina uz praktiskā darba izgatavošanu? Pieņemu,ka tas varētu būtu vērojums. Apzināts vērojums. Kā arī apzināta uzmanība, kura vērsta uz mums zināmiem un svarīgiem momentiem, kuri nepieciešami lai izgatavotu pareizu protēzi. Apzināts vērojums. Visupirms vajadzētu iekšēji fiksēt mūsu stāvokli, kad mēs vērojam. Pamanot to, un tikai tad, tas kļūst par apzinātu. Tā mēs iegūstam rīku ko varētu izmantot turpmākajās mums vēlamajās darbībās. To nepārprotami izmanto zīmētāji, kuri vērojumu izmanto lai attēlotu kādu priekšmetu vai cilvēku tādu, kāds tas ir vizuāli. Fiksējot ēnas un formas, kas turpmāk ķēpājumu uz papīra padara par to, ko mēs redzam. Rezultāts ir tāds, ka skatītāji to atpazīst. Šie apstākļi ir svarīgi vērojot estētisko zobu īpašības. Kas padara priekšējos zobus par priekšējiem, un kura nianse padara zobu par līdzīgiem pārējiem, neesot precīzi tādi paši. Apzināts vērojums ir kā instruments nevis pašmērķis. Pašmērķis būtu pašnovērošana, kura tur un izmanto šo instrumentu. Izklausās sarežģīti, bet tas tikai izklausās. Piemēram ja mēs nepārtraukti vērojam kanīnu līnajas, un koriģējam tās, lai atbilstu mūsu kanīnu formas priekšstatam, mēs pazaudēsim visu kopskatu kā izskatās zobu rinda. Turpmāk tehniķis, pārkarsis ar kanīnu līnijām, vairs nespēj redzēt kopbildi. Darba beigu posmos vairs neapzinās un neatcerās savu kļūdu jo jūt ka ir darījis visu lai izskatītos labi. Vispārīgi cilvēka atmiņa korekti nestrādā ja netiek darīta pašnovērošana(refleksēts prāta stāvoklis) Kas tad beigās notiek? Tehniķis darījis visu lai būtu labs darbs, bet priekšnieks(vairākuma gadījumos)atnāk un pasaka - vecīt, tas ir sūds. Varam stādīties priekšā, kādi tehniķim pārmetumi parādās pret sevi un darba devēju. Ar intensīvu uzmanību pret pašnovērošanu(kas arī ir nosacīti apziņa), ir vienīgais veids kā pamanīt vērojuma pārāk ilgo lietojumu, lai tas nepārvēršas par pasīvi nekontrolētu uzmanību.
Posted on: Sun, 10 Nov 2013 10:07:55 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015