Daži citāti no mana pirmā uzmetuma no visādām domām kas krājās tikātri ka nu jau ir par daudz nez ja acīs spēks izlasi ja nav spēks paņēm redbull ""Citādais Minarets, jeb manām sekundēm būs ,manas konfesijas acis...' Tāpat kā debesis slēpj patiesību par lietu ,es slēpju daudzus savas dzīves pierakstus līdz brīdim kad maigā savvaļas narkomāna zemeņu sirds kā dūmu ielenkts mākonis pildspalvas formātā sāks ļaut pilēt apoteozes kvintizences sinonīmiem kuri maina dzīves redzējumu velkot monogāmi no augšas uz leju kalnus ielejas un upes no lejas pāri horizontam peld rīts pret straumi apstājoties pie lūpu krāsas nospiedumiem radot abstraktu vārdu formu uz svaigi izspiestas zaļas citronu šķēles,betrada tādu māklsu , lai tas skābums būtu, emocionāli, garīgi piesatināts un reizē arī salds komplektā ar pilnīgi visu. Pat ar tavu neaso zīmuļu kastīti, tu man patīc saldais iemīlēšanās velns kā balts tā melns un apsolos tavu vārdu publicēt kopā ar tevi katrā laikrakstā tu esi tik silti saģērbusies ka nezinu vai likt tev pārcelties uz dzīvokli manās krūtīs vai ļaut tev vēl lidināties apkārt kā Āfrikāņu monarhtauriņam kas indē zaļus čaukstošus putnus .Lasītāju jau nebūs daudz tikai tu sirds un es kas tevi vienmēŗ dzird ,bettas ir pietiekami lai radītu jaunu planētu diviem ,nu īsti ienaidnieki ir politieslodzītie valstīm kurām šķiet ka vārda brīvība ir viņu bēres un ja mans liberālais prāts un netik skaidrais maciņš pavilks šo 250 zirgspēku cilindra sirdi, tad arī fotogrāfiju ar visām tavām jūtām es ielikšu rāmī un pakaršu aiz siltākajām rindām . Lūdzu, tik tiešām ,nesūtāt Dalailamas gudrības man ar taksi ,ja par takša pakalpojumiem neesat samaksājuši Tibetas cenu-smaids no rīta un es jūsu smadzenēs būšu inficēts kā ļoti bīstama personība,jāiepazīstas tuvāk .,Bet, tik man ir pašam savi hromēti orģinālie spineri un karuseļi tie karājas pie aizas malas kad nokrīt pēdēja rudens elpas dvaša un visas lapas ir gandrīz uz katra zemes spārna un uz mašinās vāka stāv visa aplikāciju papīra būtība ,ieģērbta manī kā visa krāsainā panku dzīve matu frizūrā ne Marseļas tirgus mizās noslēptas jau nupat nomizots banāns kurš zaudēja garšu jo zaudēja pašcieņai cenu,kāds iekodiies viņa imūnsistēmā tieši tapēc ,nekopējat mani, bet palieciet, jūs paši ,savos kubika rubika džemperos,nav svarīgi cauros vai svaigi tamborētos visu var salapīt ja pie rokas ir adata vai cilvēks kas spēj risināt šo problēmu kā diegs kad reizēm grūti ieslīd caur adatas aci bet omes ar cauro zeķi jau simtiem gadu tiek galā ja saplīst vajag atrast dzīvei līmlentu dzīve pati visu iemāca bet tāpat kā skolā grāmatas un skolotājs ir tikai palīgmateriāls nevis rūgušpiens no kura uzreiz var pagatavot biezpienu mēs jau sen pieradām ņemt jo grūti ko kādam dot ja nekas vairāk par izsalkušu zeķu pāri un caurām apakšbiksēm tev dzīvē nav sanācis nopelnīt nu nav žēl man tos 99 procentus bezpajumniekus kas darba vietā izvēlas sākt domāt par biznesa vadību Alberta koledžā doma nav slikta tik tās domas atnāk pēc odekalonu iegādes centrāltirgus mājīgajās būdās atvainojos domāju aptiekāres deviņu gadu diploms alkaholismā apliecina viņas spējas farmaceita sapņos un man bija reiz kucēns es gribētu turpināt un pēc gada viņu sabrauca smagais bet vai viņš padevās protams ka nē kaut uz divām kājiņām viņš turpināja mest ilkņus spieķos dzīvei ja neatradi padomu,ka cinīties par sevi ir galvenais kad ir iespējas un esi nevis ielu kauslis bet nobriesti kā kareivis tad vari sākt cīnīties par citiem. man ir sava cīņa ko cīnu nezinu cik ilgi bet tas noteikti būs kamēr man cilvēciskās jūtas nesajuks kopā ar asinsdesu un grūbām nevajag atdot visu sevi vienam cilvēkam ja neesi parliecināts kosmosa kuģis ko palaidi orbītā maz ir tik drošs un vai avārijas gadījumā viņš vienvietīgo kapsulu atļaus izmantot tev ar pēdējiem vārdiem būu dievīgas asras"" es tevi mīlu un vēlos lai dzīvo dzīvi par mums abiem!""maz ticams tāpēc savas mīļlietas tāpat marķētas jūtas ar mīlestības pavadzīmi kā lego kasti uz mājām nedod lielāka daļā iemīl lego klucīšus bet ne tevi tad tos tāpat kā mani tevi ar laiku aizmirst uz ielas vai saldākais gadījums ar mani .mani pameta zem gultas dzemdību namā un es joprojām gaidu kad cilvēks kas mani nesavāca ar visu mūzikas kasešu maģi 1990.gada 29.gada decembra ziemā ceru kādu dienu atnāks pie manis un pateiks :Piedod dēls ,ka visus šos garos maratona garākos gabalus aizmirsu skriet kopā ar tevi es aizmirsu es tad bļitkoju...piedošana nāca līdzi komplektā ar sirdi pašā starta sākumā citā maratonā tikai šoreiz ar cieņu būs kā ar laivu kurā ir sūce bet mums ir vienas asins pilesun līdz mūsu vēnas un sirds beigs ražot sarkanā krāsas peļķes kā tēvam dēls es neteiktu nē kaut neviens sitiens pa seju ar dūri neliks tev ciest ilgāk kā tu pats ciet kad tev saplēš mazos papīra zaldātiņos un tad aizdedzina pa vienam lai es izbaudītu katru dienu un katru sāpes drusku norītu kopā ar 95 grādu pašnāvības mēģinājumu bet sasodītas žiletes pauzēs es nejaucos . Piedod tēvs mātei un nesodi sevi par to ka sliedes kuras būvējāt nebija priekšs starptaustiskiem pārvadājumiem bet tikai mazām kravām ar jūtu deficītu tik miniatūras jauniešu muļķības kas beidzas ar deviņu mēnešu sodu vai kādam citam tas beidzas kā skaistssākums lieliskam iznākumam. Es sev esmu piedevis ,ka nebiju labs bērns dažās klasēs bet jūs paliekat nelabi paši sev indējot sevi injicējot vēnās indi kas nāk no jūsu smadzenēm pēc tam pa taisno nonāk jūsu sirdskambaros kuri vai nu nestrādā vai ir pārdozējuši rūgtumu dusmas un atpušas ziemeļekskimosu ledus būdās ,nelieciet tās krāsas uzreiz vienā traukā ja nezinat ka melns ar baltu var saulainā gaišā dienā sanākt pelēki skumjš,jo tad paliks garlaicīgi dzīvot vientuļā istabā bez mikimousa konturām uz spilvendrānas varēsi slaucīt asaras šņaukt degunu nupat līmētās otreiz pārstrādātajās sienas tapetēs kuras viss ticimāk ir nākušas no Anglijas biezputras katla kuram vai nu nav vai aizmirsts pielikt klāt sāls piens un jāņogu zaptes burkas bagātības un kļūdas ko pieļausi būs vairāk nekā salikt 365 kubus citāda veidā un citā sēdvietā konstruētus -Jo acis ,nekad nevar piemānīt ,ja pats ļauj ,pats vainīgs, es teiktu ,neradi dzīvību ,ja tā dzīvība ir, tik vērta, ka tiek izlietots kā tualetes papīrs pēc modificētām piektdienas nakts Lsd paliekām. Ir jabūt ,spēcīgai ,abstrakti īstai mīlestībai ,lai ļautu,acu dzintariem pateikt ,izlasiet vairākas pēŗļu rindas no manas privātās pēŗļu virteņu kolekcijas ,bet lasiet maigi,pāršķirstot stāstus, kuros stāstu ,iespējams, arī par tavu spieķi ritenī,kas ,vai nu ir, palicis ar mani kopā un palīdzējis šim ritenim braukt vēl šo balto dienu ieskaitot vai arī klusām,nemanot aizbēdzis ,vai nu kopā ,vai nu pa vienam ,līdz paliek tik kamera un tukšs rāmis ar želejlāču draudzību starp baltiem, piraņzobenvaļu zobiem ,kuri noslīd lejā kā obligācijas pa kanalizāciju un pazūd kur ārzemju piedrazotajos koridoros ,kur paši nožēlo savu tieksmi tikt augstu lidot blakus airbaltic tik bez motora ar saviem plastalīnā veidotajiem spārniem ,tad tie cīnoties paši ar savu lielāko ienaidnieku ēnu zaudē acis asiņaini zobi izauguši asi tīrot ar īpašu niknuma zobpastu.Ko vēsta likteņdzirņu acu krāsa ,tu nedrīksti zagt vai ņemt kautko jo tā ir katra paša personalizēta autobiogrāfija ,stāsti iz dzīves, reāli patiesas ,emocijas ,tā itkā vienā mūzikas lādītē būtu, viena dziesma par mani par visu skaitļu summa izveidota notīs ,ko esmu izveidojis un noglabājis drošākajā bezvīrusu piekļuves kastītē-sirdī divdesmit t četras stundas diennaktī apsarga sirdspukstus un visa cita veida apsargājamus saldus atmiņā pildītus mirkļus. Ceru, ka tās, saldākās mūzikas skaņa var iepriecināt vienu skumju sirsniņu ,tiešām tikai sirsniņu vai arī atklāt tūktotis citu jūs emociju jostu ko varbūt ir laiks izņemt no kumodes un parādīt visam Latvijas pirmajai patiesākajai raidstacija-nemelo tautai un viņi par tevi vēlēs arī nākošgad "mēs piedzimām orģināli, tik balti kā audekli.Tad vēl visbaltākās sniegpārslas nebija dzimušas ,viņām ,nekad nesāp ,un nekad nenāk uz zemes pa vienai, gadījumā ,ja, tomēr sāpēs, tā kā ateista vārdi mācītāja dzirdes kanāliem ,tad, lai teismas litanijas melīgās dziesmas glābj viņu dzīvības. viss sākas vienādi -no šūpuļa līdz kapam un tāpat kā cilvēku domas var vienu otru nomainīt arī mūsu darbiem bieži mainas gadalaiki bet krāsu zaudējām ,gleznojot dzīvi uz audekla kā kontrastu,nevis rutīnu
Posted on: Tue, 24 Sep 2013 06:16:16 +0000
Recently Viewed Topics
© 2015