Sākoties vasarai smagi salēcies nobūkšķēja milzīgs lielgabals. Pa gaisu aizlidoja visādi našķi,krūšturi,smiekli un pār zemi kā sniegs nobira miljardi to mazo daļiņu, kuras sauc par par laimes enzīmiem. Un tikai tagad ir atsitiens no šī varenā būkšķa. To var pavērot pirmdienu naktīs pilsētas ielās. Pa ielu nesteidzīgi brauc kāds auto no kura skan skaļa deju mūzika. Auto pietur krustojumā, un pa logu savu sirmot sākušo galvu pabāž kāds vīrs. -Avičī!- viņš uzsauc ielas malā stāvošajiem, un tikpat nesteidzīgi aizripinās tālāk. Šis vīrs savā nesteidzīgajā auto ir dīdžejs. Viņš šonakt var būt jebkas. Arī sieviešu cietuma kapelāns,vai bruņukuģa kapteinis. Jo šonakt pilsētā ir Atsitiens... Pāri krustojumam, dziedādams skumju dziesmu pāri iet nobružātā uzvalciņā ģērbies mākslinieks. Viņš šonakt ir skumjais bards. Jo pilsētā ir Atsitiens... No otras ielas puses viņam pretī dodās kāds tēls saules dzeltenā svīterī un ar salmu cepuri galvā. Viņi satiekās tukšās ielas vidū, un izmainoties tikko jaušami saskarās ar pleciem. Salmu cepure neatskatās. Viņam šonakt jāpaspēj uz veseliem diviem darbiem. Viņš strādā kādā rokgrupā par bungu vālīšu padevēju, un viņa otrs darbs saistās ar staigāšanu gar jūras krastu. Viņš ir no jūras izskaloto vēstījuma pudeļu savācējs. Viņam ir savs arhīvs, kurā ir simtiem pudeļu ar dažādiem vēstījumiem. Tur ir gan sveicieni no svešām zemēm,gan atzīšanās mīlestībā un dažās pudelēs ir arī draudi. Viņam ir ļoti jāsteidzās. Jo pilsētā šonakt ir Atsitiens... Kādas galerijas spoži izgaismotajos logos redzami glauni saģērbušies cilvēki. Tur notiek korporatīvā ballīte. Uz palodzes sēž divas sagurušas kundzes un starp viņām ērti iekārtojies laiskojas augļu grozs. Telpas dziļumā ir arī jaunāki cilvēki ar ne tik sagurušiem sejas vaibstiem. -Ieeja tikai ar ekstazī!- acis izvalbījis kliedz kāds klasiskā kreklā tērpies ofisa darbonis. -Mums ir beigušās plastmasas glāzītes..! Beigušās visas glāzītes...- nervozi uz vietas mīņādamās nebeidz atkārtot kāda blonda jaunkundzīte. Blondajai acis ir tikpat lielas kā pie viņas žaketītes piespraustā broša, un viņa ne brīdi nepārstāj čāpstināt muti kā sausumā izmesta zivs. - Vēl mums patīk arī heroīns!- pēc brīža seko piebilde no ekstazī mīlošā ofisa darboņa, un izlocījies kā čūska viņš ar pirkstiem atknibina vaļā sasvīdušās apkaklītes pogu. Jā... Nosvīdušais klerks pat nenojauš kādus brīnumus ar viņu pastrādātu Miega magoņu dvēsele. Viņa vēders un urīnpūslis, neieturot pilnīgi nekādu toleranci izietu pa taisno smalko Pierre Cardin bikšu starās,kam sekotu vārtīšanās pa zemi, siekalošanās un žēla īdēšana. Taču arī tas ir gluži vienalga. Viņš šonakt ir pasaules valdnieks,un mans hobijs nav graut viņa ilūzijas. Tās sagraus pāri pilsētas jumtiem skrienošais rīts. Jo pilsētā šonakt ir Atsitiens... Man pašam Atsitiens atgādina par to, ka strauji tuvojas rudens. Viņš arī Bagātais vīrs, arī Psihodēliķis un Depresīvais kretīns arīdzan. Bet ne par to... Šis ieraksts ir veltīts gonzo bārmenim Baronam, kā pateicība par no sirds dāvātajiem melnajiem saullēktiem. Un arī par to, ka viņš pagājušonakt atnāca ciemos,apsēdies pie virtuves galda pasmaidīja, un parādīja šo fantastisko yūtubes stāstu par žaketi. Šis video man atgādināja par to,cik labi tomēr ir būt labam.
Posted on: Thu, 12 Sep 2013 12:39:23 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015