tizli, šorīt nekas brutāls nenāk prātā, kaut kādas banalitātes tikai ziņu portāli manā apziņā iesūta spiegus, neredzamus zirnekļus, kas no manas galvas izklīst pa ziņu redakcijām, čerxtošās balsīs atstāstot, kas man padomā. jo kā citādi portālos šorīt varēja parādīties ziņa, ka šīs nedēļas populārākie vārdi ir natālija un aigars, ja tieši par natāliju un aigaru es jums gribēju pastāstīt un nevienam pirms tam par šo nodomu nebiju stāstījis. taču ziņu portāli ne tuvu nezina par natāliju un aigaru to, ko zinu es, šīm zināšanām netiek klāt pat viņu apmācītie zirnekļi – ziņu pienesēji. tā piemēram, natālija kož jau otro nedēļu, bet aigaram ir kaunuma utis un viņš cer, ka natālija šmigā to nepamanīs un turpinās kost, kamēr viņš no lixtas būs ticis vaļā. pagaidām gan visi pūliņi izrādījušies neefektīvi, nepalīdzēja pat no vectēva mantotais veseris, sāpēja gan ļoti, bet sāpēja aigram, kamēr kaunuma utis par to tikai pasmējās. trešajā nedēļā natālija ar aigara materiālo atbalstu turpināja kost, bet aigars saprata, ka no kaunuma utīm viņš vaļā netix pat tad, ja turpinās dzert petroleja (ieteica draugs), tāpēc izdomāja rafinētāku plānu. turēt natāliju uz plosta vēl nedēļas divas, kamēr viņa pārstās saprast, kas notiek ar viņu un viņas dzīvi un tad sarīkot skandālu, kurā aigars izvirzītu neapgāžamus pierādījumus tam, ka kaunuma utis no savām pļēguru gaitām pārnesusi natālija. aigars bija sagatavojis kādu īpaši aizskarošu pārmetumu. ja natālija liegsies, viņš, saspraudis rokas sānos, piecelsies no krēslā un sacīs „tava klēpja uzdevums bija pagādāt mums dzimtas turpinājumu, bet ko tavs klēpis ir pagādājis? mandavoškas, bļeģ” skaidrs, ka natālijai uz to nebūtu ko atbildēt un sakaunējusies par savu neauglību viņa turpinātu kost tālāk, kamēr aigars izdomātu, ka naudu var nopelnīt pat uz kaunuma utu rēķina, rādot tās cirkā. cirkam vietu jau viņš bija atradis – bērnu laukumiņu pagalmā, vajadzēja tikai patriekt nahui visas tās debilās čības ar viņu ratiņiem. ta nebija grūti, jo arī šoreiz aigars nesa līdzi no vectēva mantoto veseri. cirku skatīties savācās visi aigara čomi, miglainām acīm, ietinusies aizkaros un neko nerubīdama atnāca arī natālija, kura turpat uz vietas arī izrubījās, nesagaidot pat konferensjē iznācienu. da vispār jau viņai bija pohui, pohui bija arī aigaram, vienkārši vajadzēja sadarīt kaut ko interesantu ārpus darba. kaunuma utis nelika vilties, publika aplaudēja, pa to laiku no bezsamaņas sāka atgūties arī no rotaļlaukuma padzītās māmiņas ar saviem brēkuļiem. policijai neziņoja, jo zināja tad naktī aigars atnāktu ar čomiem un tā to lietu neatstātu, bet mentus uzpirktu, lai visi protokoli pazūd. cirx nesa labus ienākumus, vismaz tik daudz, lai uzpirktu mentus, aigaram tagad pietika, palika pāri arī pašam un natālijas sistemātiskajai nodzirdīšanai, katru vakaru veltot viņai jaunus pārmetumus. šī jaunā aizraušanās labi attīstīja viņā agrāk nenovērota s oratora spējas, kuras viņš tagad vietā un nevietā lika lietā apvainojot arī garāmgājējus, kuri atteicās pirkt biļetes uz viņa tizlo cirku, kurā, ja būsim atklāti, ņehuja nebija. tobiš bija hui, bet to pašu vakara krēslā, jo izrādes sākās ap deviņiem, saredzēja tikai vip zonā sēdošie. repertuārs bija vienmuļš un nemainījās. aplausies dārdot, skatītāju priekšā iznāca aigars. mētājot no vectēva mantoto veseri no vienas rokas otrā, noturēja runu par to kāda sterva ir natālija, aicināja visus pievērst uzmanību tam, ka viņa atkal ir piedzērusies jau pirms izrādes sākumu. tad nolaida bixes un teica „hop hop” it kā aicinot kaunuma utis veikt sarežģītus dresūras trikus. klātesošie arī parasti bija tādā pālī, ka viņiem likās, ka tur tiešām iet vaļā kaut kādi triki, viens reiz pat apgalvoja, ka esot redzējis, kā mandavošku bigbends izpilda zilo lakatiņu. var jau būt un kāda jēga vispār bija sākt stāstīt par aigara kaunuma utīm un natālijas jau trīs mēnešus negrieztajiem nagiem, ja tuvojās ābolu laix, cirku vajadzēja slēgt, jo to izkonkurēja celtnieku brigāde, kas ieradās atjaunot rotaļlaukumu. kaut kad tam visam pa vidu natālija palika stāvoklī, neraugoties uz savu nodzerto embriju, ne aigars, ne natālija neatcerējās, kurā datumā tas noticis, bet nav arī tik svarīgi, jo embriju tāpat apēda kaunuma utis un ar to visa dzīve abiem bija pagalam. natālija sajuka prātā un iestājās darbā par projektu vadītāju, aigars pakārās bēniņos, bet rotaļlaukumā celtnieku brigāde uzstādīja piemiņas plāxni „te kādreiz darbojās cirx”. uzlūkojot piemiņas plāxni, kucēm ar viņu brēkuļiem, sirds stājās krūtīs, atceroties, kā aigars viņas vajājis ar veseri, triecot pie zemes kā tādus prusakus, bet kaut kur jau tiem bērniem vajadzēja spēlēties. lai gan tie bērni, kuriem vecāki ļāva pagalmā iet vieniem šūpoļu un slidkalniņu vietā labāk izvēlējās aigara līķi bēniņos, kurā varēja omulīgi pakarāties, kamēr pārējie kverpļi apkārt dīca „tagad mana kārta, laid, laid!”. galu galā tas viss ir tik nepatīkami, ka negribu par to turpināt.
Posted on: Mon, 26 Aug 2013 07:36:12 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015