Šodien kāda cilvēka vārdi lika man izteikt šo ‘’pietiekumu’’. Es oficiāli atzīstos, ka 15.decembrī iestāšos ‘’Latvijas Attīstībai’’ partijā. Un arguments, kāpēc es to darīšu, nav vis tāpēc, ka man nepieciešama ‘’silta vietiņa’’ – nu pilnīgi nospļauties! Un tas nav tāpēc, ka manas ambīcijas prasa- lai figurētu un ‘’grozītos starp politiķiem’’ – dubult-nospļauties!! Man nekad nav bijuši elki un nebūs, man nekad nav bijis respekts pret jelvienu, kas ir vai nav ‘’krutāks’’ , augstā amatā vai tml- un nebūs! Man nekad nav bijusi vajadzība kādu apzagt, piekrāpt tāpēc lai dabūtu piķi- un nebūs! Un ir dažas lietas ko es nedaru noteikti. Nemeloju, nezogu un nepalieku parādā (naudas ziņā- ne atriebības) Un man RIEBJAS sēdēt telpās, noteiktas stundas dienā, un es būtu dziļi nelaimīga, ja man tiešām tas būtu jādara... Bet ir BET Es redzu šo nereālo Latvijas šķelsanos. Es redzu ko cilvēki domā par tiem, kas kaut ko dara politikā- un maz ir tādu, kas no parastajiem cilvēkiem, kuriem nav kāds no tā- par ko man ir ’’nospļauties’’- bāzīs galvu iekšā tajā čūsku midzenī , lai kaut ko mainītu, jo... Vai tad patiesībā nav vienkāršāk būt- mūžīgā opozīcijā, karojoši patriotiskajā daļā... un noskatīties kā izlaupa, sagrauj, izposta valsti- stāvot pie saeimas, dziedot dziesmas un piketējot??? Vai TIE, kas to dara- reāli IR gatavi IET politikā un reāli STRĀDĀT un kaut ko mainīt? Vai viņi nav tie, kas saka: ‘’a kapēc mums tas jādara- mēs ‘’viņiem’’ par to maksājam!’’. Tad BEIDZAM maksāt, un sākam uzņemties ATBILDĪBU!!! Man riebjas politika, un es reāli apzinos, cik tas IR ārprātīgi grūts darbs, par algu, ko šobrīd saņemu- strādājot dažas dienas mēnesī. Par visu, kas nāks ar to... Par to negatīvismu, par tām suņu rejām, par to ‘’pieņemšanu un iziešanas’’ vajadzību, foto sabiedriskās vietās ar nedod dievs tādu vai šādu sejas izteiksmi; pusdienas ar bērniem- noteikti- par valsts naudu; ar to izsekošanu un aprunāšanu ‘’kas-ar ko-un kad’’... Viss tas, kas ar šo ‘’iedomāti kruto’’ darbu iet roku rokā... Kas Jūs domājat, ka esmu pilnīgi prātā sajukusi un ‘’mainījusi kažoku’’, un apmetusi uz kaut kādu ‘’otru pusi’’ ? Ka kāds no tiem ideāliem ar ko esmu dzīvojusi – tiks nolikvideti- kaut kādas ‘’smirdīgas naudas’’ dēļ? Man ir forša dzīve. Es cienu naudu, un domāju, ka to var nopelnīt godīgā veidā. Bet es arī REDZU kas notiek apkārt. Es arī saku, ka tas ir neprāts. Es arī saku, ka savu mūžu negribētu iet politikā, ja varētu tur neiet! Es NERAUJOS!!! Es tikai neredzu izeju, ka JA ES TIEŠĀM GRIBU KAUT KO MAINĪT... Tad man ir jābūt TUR un kaut kas jāmēģina mainīt. Es nevaru neko mainīt sēžot un runājot ar televizoru! Es nevaru neko mainīt piketējot. Es nevaru neko mainīt rakstot iesniegumus un lūgumus... Ir jāsakārto valsts. Es nesaku, ka man tas varētu izdoties. Visi saka, ka esmu pārlieku ideālistiski noskaņota. Bet... Bez ideāliem un sapņiem- nevar izdarīt NEKO. Un VALSTS IR JĀSAKĀRTO. Tā ir prioritāte nr 1. Jo citādi šobrīd viss ir... Kā- sausās smilīs sēt labus graudus. Nav tos ar ko laistīt, un augsne ir nederīga jebkādai augšanai. Tad kāds ir plāns? Laistīt tomēr? Nelaistīt vispār,varbūt pašas uzdīgs? Kāds ir plāns? Man plāns ir, ka ir jāiekopj zeme, jāsagatavo augsne, un tad jāsēj graudi, jālaista un tie izaugs! Ne ‘’TAGAD un TŪLIŅ’’, bet nevaram turpināt dzīvot bez ilgtermiņa plāna. Bez informācijas un plāna – ko gribam redzēt, ko gribam saņemt- pēc 20-50 gadiem. Pagaidām dzīvojam tikai šodienai. Nu... Es nevaru iedomāties, ka dīkdienīgi sēdētu aspriežot likumprojektus un cilātu roku- bez jebkādas iedziļināšanās lietās. Un protams, par saviem ‘’par un pret’’ nenestu nekādu atbildību, jo pofig... Tas ir nereāli. Tā sistēma ir nepareiza, nepareiza, nepareiza. Kaut kas ir jāmaina. Un to neizdarīšu sēžot mājās pie TV, vai spēlējot hokeju. Lai gan godīgi sakot, tieši tā arī gribētu- nedarīt neko, uzpēlēt hoķi, uzorganizēt kādu pasākumu, un turpināt dzīvot vieglu dzīvi. Jo tā IR viegla dzīve, salīdzinoši ar to, kādas šausmas mani gaida, ja es būtu TUR. Bet...Man tur ir jābūt. Vienkārši ir ‘’TĀ SAJŪTA’’. Ka IR jābūt. Un neba nu mani kāds kaut kur bīdīs vai vēlēs... Tur ir spēcīgāki prāti, un varbūt beigās- tas nebūs TAS, par ko cīnos. Taču... pagaidām tieši par to iet runa. Par to, ka BEZ izmaiņām nekas nenotiks... Un ja vien es varu palīdzēt kaut ko mainīt... MAN IR JĀPALĪDZ. Bet par izmantošanu runājot... mani ‘’savā labā’’ neviens nevar izmantot, ja es nepiekrītu tam, kas tiek bīdīts. Jo man ir nelāga īpašība. ES NEPAKĻAUJOS. Tie cilvēki, kas mani pazīst- tie to zin. Es nedaru neko, kam nepiekrīt mana sirds, un daru jebko - cīnoties par ideju. Un ja es kaut kur esmu vai būšu, tad tas ir tāpēc- ka tas ir saskaņā ar to, kā dēļ es to daru. Saskaņa AR SEVI un to, kādu gribu redzēt Latviju, un kāpēc es neesmu aizbraukusi, un kapēc es esmu te... Tāpēc- ka ticu, ka LATVIJU VAR mainīt. Ja es domātu, ka viss tā arī turpināsies, un nekad nekas nemainīsies- ne sekundi nedomājot- brauktu pasaulē laimi meklēt. Man ir draugi Anglijā, ASV. Bet es nevaru. Jo es TICU, ka Latvija var. Un starp citu- šī NAV politiska reklāma. Tās ir manas personīgās domas, par to kas ir vai nav jādara. Jo- esmu ‘’bezpartejiska persona’’. Līdz 15.12.
Posted on: Sat, 16 Nov 2013 22:07:45 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015