Domājam dziļāk... DELFIDELFI versijasVersijas Māris Zanders: Daži novēlējumi nacionāļiem Diena, speciāli Delfi 04. novembris 2013 00:02 Māris Zanders, Pans Kleksis Aizvadītās nedēļas skaļākais iekšpolitiskais notikums – Nacionālās apvienības (NA) lēmums atsaukt Bordānu no tieslietu ministra posteņa – lai cik tas būtu kairinošs medijiem un politiskajai videi, ir tikai kārtējā izpausme problēmām, ar kurām NA pašai jātiek galā iekšēji. Pirmā. NA kandidāti ministru posteņiem jāspēj atrast starp savējiem – nav laba prakse, ka ministrs partijā stājas vai nu neilgi pirms izvirzīšanas (bijusī kultūras ministre) vai nosolās to izdarīt kaut kad nākotnē (pašreizejā) vai distancējas, paralēli piederot citai grupai (tieslietu ministrs). Jo pretējā gadījumā kaut kāda rīvēšanās notiks neatkarīgi no tā, cik labi šis ministrs strādā – objektīvi nevar prasīt no šāda ministra, lai viņš ņem vērā viņam būtībā pasvešās struktūras (partijas) intereses, viņam atskaites punkts pirmkārt ir vadāmā nozare. Šāds prioritāšu izkārtojums it kā būtu tikai uzslavējams (kā piemēru var minēt partijām nepiederīgo zemkopības ministri), tomēr konkrētās partijas interesēs ir atrast kandidatūras, kas vienlaicīgi kvalificējas konkrētās nozares vadīšanai un arī šim darba deleģējušo partiju neuztver kā nepatīkamu mazāko ļaunumu. Tiesa, te nonākam līdz neērtajam jautājumam par partiju rezervistu soliņiem – var gadīties, ka tie ir tik īsi, ka ieteiktā kombinācija partijas biedrs – nozares profesionālis nemaz nav iespējama. Tādā gadījumā, atvainojos par rupjību, partijai vienkārši nav jādzenas vadīt nozari, kur šāda dilemma rodas. Otrā. Savulaik NA sastāvā ietilpstošā Visu Latvijai! bija pazīstama ar saliedētību un disciplinētību. Nacionāļiem apvienojoties, iekļaujoties varas struktūrās, apvienība kļuvusi lielāka un attiecīgi iekšēji neviendabīgāka. Tas pat nav pārmetums – partijām, sasniedzot zināmus apmērus un darbības līmeni, interešu grupas un alternatīvi ietekmes centri veidojas gandrīz visās. Tomēr tas, ka nevar no, simboliski izsakoties, 1000 cilvēku organizācijas prasīt tādu pašu vienotību kā no 100 biedru grupas, nemazina nepieciešamību tikt iekšēji skaidrībā. Tas arī saistīts ar NA tik nepatīkamo jautājumu par t.s. maksātnespējas administratoru ietekmi uz apvienību. Proti, var diezgan droši teikt, ka šī ietekme tieši uz NA kā partiju tiek pārspīlēta. Bet – tas nenozīmē, ka nepastāv paralēli kaut kādi neformāli interešu, t.sk., finansiālu, tīklojumi, kas funkcionē, neparādoties partijas vadības struktūru dienas kārtībā un, vēlreiz atvainojos par rupjību, arī partijas kasē. Kā saka, tādas privātas štellītes. Tas partijai ir bīstami, jo nav jau runa par grupām organizācijas iekšpusē, kuras apvieno, piemēram, kopīga aizraušanās ar adīšanu vai basketbolu. Trešā. NA, šķiet, nepatīk, ka politiskie konkurenti un kritiķi to dēvē par viena jautājuma partiju. Par to, cik šāds apzīmējums ir kompromitējošs, varētu pastrīdēties, bet šobrīd runa ir par to, ka NA it kā kautrējas no savām ideoloģiskajām saknēm kā kaut kā naiva, 21.gadsimtam neatbilstoša utt. Retorikas līmenī, protams, nacionālais tiek lietots daudz un bieži, ir kaut kādi aktivitātes uzliesmojumi (tiesa, ne sevišķi veiksmīgi), kam jāatgādina par NA pamatvērtībām. Tomēr kopumā iespaids par NA ir kā par vienu tradicionālu varas partiju, kuras līderi savulaik visuāli krāšņi uzvedušies, bet nu nākuši pie prāta. Nav noliedzami NA nopelni sabiedrībai svarīgu tēmu aktualizēšanā un praktiskās risināšanā (demogrāfija, valsts valodas jautājumi u.c.), tomēr apvienības interesēs būtu pilnvērtīgi atgriezties tēmu lokā, ko dažkārt apzīmē kā mūsdienīgs nacionālisms, pozitīvais nacionālisms, nāciju Eiropa utt. Jo šobrīd bilde veidojas jocīga – par minētajām tēmām cenšas diskutēt atsevišķi inteliģences pārstāvji, tikmēr NA līderi lielākoties redzami TV kameru priekšā komentējot kaut kādus koalīcijas iekšējos kašķus.
Posted on: Mon, 04 Nov 2013 07:54:06 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015