Ieskats vakardienas Andreja Urajeva lekcijā "Staņislavska "pranajama"" Andrejs Urajevs ir kustību režisors. Nopelniem bagātais Krievijas kultūras darbinieks (Titulu piešķir Krievijas prezidents), Krievijas režisoru un kustību režisoru ģildes loceklis, vecākais kustību mākslas lektors Maskavas Teātra skolā (MHAT). Kā pasniedzējs strādājis Hārvardas universitātē (ASV), Maskavas Teātra skolā, ZiemeļIlionoisas universitātē (ASV), Ščukina Augstā Teātra skolā (Maskava), Maskavas Valsts universitātē, Tambovas filiālē, kā arī daudzviet bijis pieaicinātais pasniedzējs. Strādājis arī kā aktieris, režisors, kustību režisors un kaujas ainu režisors kino un teātrī. Viens no ikgadējā internacionālā laikmetīgās mākslas festivāla “TERRITORIЯ” dibinātājiem. Lekcija "Staņislavska "pranajama"" Mūsdienu teātrī ir jābūt laikmetīgam. Visam ir jābūt kā šeit, kā tagad. Aktuāls jautājums. Šodien? Vienmēr. Vakar un rīt. Tieši šo jautājumu sev uzdeva gan Eshils, gan Šekspīrs. Gan Meierholds, gan Brehts. Gan Staņislavskis. Lai cik savādi tas liktos, bet visi teātra mākslas jauno virzienu radītāji jau vairāk kā 100 gadu tā vai savādāk atsaucas tieši uz Staņislavski. Daži ar viņu diskutē, kāds viņu lamā, citi piekrīt un visi lasa viņa grāmatas. Kas tad ir par iemeslu tam, ka Maskavas MHAT (MXT) dibinātājs joprojām ir vienīgais oponents teātra jautājumos? Atbilde ir ļoti vienkārša. Staņislavskis kā neviens cits ir precīzi formulējis, kas ir laikmetīgums – kaisles patiesums un sajūtu patiesīgums. Laikmetīgums piemīt cilvēcisko attiecību dabiskai izpausmei. Par to ir viņa Sistēma un tajā ir viņa Metode. Lūk ir citāts no grāmatas, kas vienmēr atradās uz viņa galda un bija nodilusi no lasīšanas, „Atpakaļ pie dabas!” (Jogs Ramačaraka „Hatha Joga”). Katrs, kas kaut ko ir atklājis teātrī, vienkārši ir uzmanīgi lasījis Staņislavski.
Posted on: Thu, 05 Sep 2013 14:08:06 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015