Kur ir mūsu pašapziņa? Šis raksts tapis nedēļas notikumu iespaidā, taču ilgstoši vērojot kultūras procesu virzību. Pirmkārt. Esmu pārliecināts, ka tieši nacionālā pašapziņa ir noteicošais pamats tautas spējai izdzīvot, tās spējai saglabāt savu identitāti. Ja tautai nav nacionālās pašapziņas, šāda tauta ir nolemta iznīcībai. Otrkārt. Ir neapstrīdami, ka kultūrai ir izšķirīgi svarīga ietekme uz nacionālās pašapziņas saglabāšanu. Tauta bez savas kultūras nav dzīvotspējīga. Tas pats attiecas uz situāciju, ja kultūra netiek turēta godā. Treškārt. Lai citi cienītu mūsu kultūru, par to jārūpējas un tā visupirms jāciena mums pašiem. Un tagad par situāciju Latvijā. Pirmkārt. Skaidrs ir tas, ka kultūras nozares problēmas pēc būtības nevar atrisināt, tikai nomainot ministru, kaut konkrētā situācija ir kliedzošs nekompetences un izgāšanās paraugs. Skaidrs ir tas, ka problēma ir sistēmā kopumā, tātad jāmaina ir sistēma. Taču šī situācija liek atbildēt arī citu uz jautājumu – kāpēc svešiniekam būtu jāciena mūsu kultūra? Viņam šobrīd tas nav jādara, jo mēs paši acīmredzami necienam sevi - mēs pieļaujam, ka mūsu kultūru valstiskā līmenī reprezentē neveiksminieks. Es nevaru iedomāties nevienu augsti attīstītu valsti, kurā tauta un jo īpaši intelektuāļi uz šādu situāciju noraudzītos nogaidoši no malas un nespētu atrast spēkus to izmainīt. Otrkārt. Tieši intelektuāļu, tautas spriest un domāt spējīgākās daļas vienota iesaiste kultūras problēmu risināšanā ir izšķirīga. Taču Latvijā intelektuāļi – rakstnieki, dzejnieki, aktieri, mūziķi, režisori, gleznotāji, zinātnieki un citi – ir sašķelti un novājināti. Tas arī ir pašsaprotami, jo Latvijā intelektuāļi, pateicoties nepareizai kultūrpolitikai kopumā, ir padarīti par nabagiem – viņiem lielākoties nav naudas un pārsvarā arī nav nekādas ietekmes. Tas nav pārmetums, bet novērojums - mūsu intelektuāļi baidās izdarīt liekus manevrus, jo tas var draudēt ar atstumšanu no tā jau plānās kultūras nozares siles. Bet tad ir jautājums – ja apvienoties un savu galvu pacelt nevar pat intelektuāļi, kāpēc domāt, ka to var tauta? Treškārt, tikai piemēram, vakar pie operas nama tika atklāts piemineklis, kas veltīts izcilajam latviešu baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam. Fantastisks notikums. Bet jāpiezīmē - pieminekli veidojuši igauņu, nevis Latvijas mākslinieki. Kur ir mūsu pašapziņa? Kā tajā dziesmā – kur tā ir?
Posted on: Fri, 06 Sep 2013 03:48:05 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015