Eiro Mazais bizness Latvijas eksportspēja Latvijas gēni Biznesa eskalators Eksporta ceļvedis E-grāmatas Šodien laikrakstā Runā! Viedokļi Blogi Eksperts DB viedoklis Kļūda viņu zvaigznēs: Maxima traģēdija un bezgalīgās sekas 61 Nils Sakss, 2013. gada 22. novembris 11:26 The Wall Street Journal grāmatu topā nesen 1. vietu pilnīgi negaidīti ieņēma kāda sirsnīga grāmata par nāvīgi slimiem jauniem cilvēkiem. Grāmata saucās «Kļūda mūsu zvaigznēs». Cita starpā tajā rakstīts - dažas bezgalības ir lielākas par citām. Šķiet, to pašu var teikt arī par nelaimēm. Ikviens traģisks notikums ir sāpju un ciešanu ziņā bezgalīgs, tomēr dažas traģēdijas ir lielākas par citām. Vakardienas Zolitūdes traģēdija daudziem starp mums ir vislielākā. Tiem, virs kuru galvām vakar zvaigznēs pēkšņi iestājās kļūda. Tiem, kas palika iesprostoti zem drupām, smokot un kliedzot pēc glābēju rokas. Tiem, kas devās palīgā - un paši gāja bojā. Tiem, kas paši negāja bojā, bet darīja šo pārcilvēcisko darbu un, kā pēkšņi daudzi attapa - dara tādas lietas ikdienā par atalgojumu, kas knapi turas virs minimālā. Tiem, kas pameta visu savējo, un gāja kalpot citiem slimnīcā, policijas dežūrā vai ugunsdzēsēju rindās. Tieši kalpot, nevis strādāt - jo darbs ir kas tāds, par ko cilvēks saņem puslīdz pieklājīgu naudu. Kalpot aiz tīrās cilvēcības un pienākuma apziņas pret valsti - arī kas neiedomājams, kaut neapšaubāmi vienas medmāsas vai ugusndzēsēja darbs ir stipri patriotiskāks par tūkstoti lāpām, kas reizi gadā uz svētkiem lepni izmaršē Rīgas ielās. Nemaz nerunājot par skaudro atklāsmi, kādu paver šādas traģēdijas - nelaime nepazīst cilvēku tautības, griesti brūk vienādi pār latviešiem un krieviem, un tam, kas aprakts zem drupām, būs gluži vienalga, kādā valodā runā viņa glābējs un kāda tam etniskā izcelsme. Naids, visādas nesaskaņas, savstarpējas ņemšanās ir luksusa privilēģija. Nelaimes priekšā visi pēkšņi kļūst līdzīgi. Arī tādas var būt traģēdijas sekas. Bezgalīga šī traģēdija ir visiem tiem, kas ārā, aukstumā visu nakti gaidīja kādu ziņu no drupās apraktajiem tuvajiem. Noteikti šī nelaime būs bezgalīga arī arhitektiem, kuri būvi plānojuši. Pat ja viņi nenonāks tiesā, dzīvot ar apziņu, ka tevis projektētā celtne ir kļuvusi par slepkavu nevainīgiem cilvēkiem, iznīcinājusi ģimenes, atstājusi bērnus bez vecākiem un vecākus bez bērniem… sirdsapziņas tiesa var izrādīties krietni smagāka nekā jebkāda laicīgā. Tādēļ, cerams, viņus pagaidām nevilks publiskai izrādīšanai, dodot laiku ekspertīzei sameklēt vainas cēloņus. Protams, sirdsapziņas tiesa var darboties tikai tur, kur tā sirdsapziņa vispār pastāv. Izskatās, ka paši būvnieki - Re&Re - ir apņēmušies apliecināt visu neglīto, zemisko un riebīgo, ko vien biznesam varētu piešūt karstākie kapitālisma pretinieki. Tūliņ pēc notikušā, kompānija izsūtīja kameru priekšā savu preses sievieti, lai tā ar sarauktu pieri ziņotu: Tur notika sprādziens! Protams, tas bija kretīnisks (atvainojiet, bet citu vārdu tam grūti atrast) PR mēģinājums novērst uzmanību no būvnieku atbildības. Pavisam īsu brīdi tas strādāja, bet brīdis bija tiešām īss. Gribētos cerēt, ka šī traģēdija pieliks galu šādām melnām PR praksēm. Un biznesa modeļiem, kas nepazīst atbildību ne valsts, ne sabiedrības priekšā. No tā nepārtraukti zaudējam mēs visi. Reizēm zaudējumi ir gluži bezgalīgi. Būvnieki Re&Re bija arī Prezidenta pils atjaunotāji - tur aizgāja bojā garīgās vērtības. Neviena atbildīgā līdz šim brīdim nav. Tagad aiziet cilvēki. Sakritības, atšķirībā no traģēdijām, nav bezgalīgas. Kad sakritības sāk kļūt pārāk biežas, tās sauc par tīšu nolaidību. Ja šo nelaimi atbildīgās personas gatavojas uztvert nopietnāk nekā Prezidenta pils brīdinājumu, tad būvniekiem Re&Re būtu nekavējoties jāaptur licence, kamēr noskaidrojas apstākļi. Iespējams, arī Maxima ķēdei uz laiku jāaptur darbība, ja apstiprinās runas par šokējošu drošības noteikumu ignorēšanu, padarot par nāves ķīlniekiem savus darbiniekus un klientus. To vajadzētu prasīt arī biznesa lobijam. Lai kādos apsvērumos nebalstītos uzņēmums - tam vienmēr vajadzēs griestus virs galvas, kas nekrīt, un klientus, kas paliek dzīvi. Cerams,vismaz tik daudz mēs varam panākt.
Posted on: Sat, 23 Nov 2013 20:12:22 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015