KŪĶU DIENA. 15920. Senāk kūķus vārījuši ēkā un maisot nedrīkstējuši smeķēt, jo tiklīdz smeķējuši, tad apsprāgušas visas cūkas. Priekš kūķu ēšanas vispirms visa saime apgājusi ap istabu, papriekšu gājis saimnieks, tad saimniece u. t. t. Iedami visi urkšķējuši kā cūkas. Šādas ieražas ieturētas vēl nesen, tās arī redzējusi mana mātes māte. /O. Darbiņš, Birži./ 15921. Kūķu diena ir Ziemassvētku sestdiena. Tai vakarā jāvāra grūdenis ar cūkas ausi. /Mucukalns, Stende un Bērzaune./ 15922. Kūķu vakarā vāra zīdeni ar gaļu. /J. Rubenis, Ērgļi./ 15923. Ziemassvētku vakaru lubānieši sauc kūča vakaru, kad vārījuši zīdeni, kā vecas mātes vēl tagad dara. /Z. Lancmanis, Lubāna./ 15924. Ziemassvētku sestdienas vakars Cesvainē tiek nosaukts par kūķu vakaru un tad tur vārot cūkas galvas pusi ar ausi. /K. Bika, Gaujiena./ 15925. Koču vakarā krusti jāvelk uz durvīm, tad burvji netiekot visu gadu istabā. /E. Līdeka, Lubāna./ 15926. Kūķu vakarā lika uz visiem logiem un durvīm sērmokšļu krustus. Uz nama durvīm vēl vilka ar krītu trīs krustus, lai lietuvēns mājai ietu garām. /P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888, 28./ 15927. Ja pirmā Ziemassvētku dienā, sauktā par kūķu dienu, sukā galvu, tad būs daudz utu. /B. Puksts, Eglūna./ 15928. Kūķu vakarā sagriež maizi un gaļu mazos gabaliņos un liek sunim priekšā. Ja nu suns ēd maizi papriekšu, tad nākamā gadā maize būs dārga; ja gaļu ēd papriekšu, tad gaļa būs dārga. /J. Rubenis, Ērgļi./ 15929. Kam kūķu dienas vakarā, skatoties no āra caur logu, nav galvas, tam būs drīz jāmirst. [Sal. Jaunsgads.] /J. Lazdāns, Kalupe./ 15930. Kūķu diena ir Ziemassvētku sestdiena, ar ko izbeidzas advents. Agrāk tai dienā visu dienu neēduši līdz pat vakariņām. Pirmo reiz ēduši vakariņas un iesākuši ar kaļadu ēšanu. Kaļada ir ļoti plāna kviešu miltu maizīte, kurā ir iespiesti krustiņi un burti. Šī maizīte tiek baznīcā nosvētīta. Gaļu un pienu kūķu dienā vēl nedrīkst ēst. Agrāk likuši šinī vakarā zem galda auzas kādā traukā, un tās vēlāk atdevuši zirgiem un govīm. Kūķu dienā, starp ēdieniem vajadzējis būt kam saldam, visvairāk vārījuši ķīseli. /B. Eriņa, Latgale./ 15931. Kūķu vakars iesākas, kad jau paliek tumšs un pie debesīm iedegas vakara zvaigzne. Tad sapulcējas visi saimes locekļi un saimnieks noskaita lūgšanas. Tad viņš izdala visiem saimes locekļiem baznīckunga atstāto kaļadu, dievmaizi, kas ēdama kūķu vakarā. Pēc tam var sākties kūķu ēšana. Kūķi ir sausi novārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai saldu ūdeni. Ēst gaļu vai pienu šinī vakarā būtu liels grēks. Neviens joks, neviena jautra piezīme neatskan visā kūķu vakarā, jo tas ir Latgales sētās svinīgākais visā gadā. Pēc mielasta mājas māte ienes istabā sienu, noliek to uz galda un pārsedz ar baltu palagu, lai naktī būtu kur Pestītājam piedzimt. Tad visi dzimtas locekļi pēc izvelk no galdauta apakšas pa zāles stiebriņam. Kam gadās visgarākais stiebriņš, tas dzīvos visilgāk; bet kas izvelk īsāko stiebriņu, tas mirs agrāk par citiem. /Rīts, 1934, 23. dec./ 15932. Kūču dīnas vakarā vajaga pīlikt uz galda sīna, apsegt tū ar goldautu, salikt viersā vakareņis, kad paād tod vajaga nu goldauta apakšas vilkt sīnu, kurš izvalk garu, tys dzeivuos ilgi, bet kurs eisu, tys dreizi numiers. /A. Garijone, Domopole./ 15933. Kūču dīnas vokorā pēc vakareņom vajaga izīt uorā un svīst nu kuojas tupeli. Uz kuru pusi tei nūkriss ar papīdi, nu tuos puses dabuosi sīvu, a juo meitas svīž, tod nu tuos puses dabuos veiru. /A. Garijone, Domopole./ 15934. Kūču dīnas vokorā napracātiem vajaga aizīt uz skaidīni un pajemt molkas klēpi, atnest uz ustobu un saskaitīt pagales, jo izit pa puoram, tod tymā godā preciesīs, bet ja nā, tod nasaprecies. /A. Garijone, Domopole./ 15935. Kūķu naktī pulksten divpadsmitos iznes un izber uz krustceļiem istabā saslaucītos netīrumus, bet meita pati nostājas uz tiem virsū un klausās, kurā pusē ries suns. Ja suns ieriesies trīs reizes austrumos, tad jauniķis jeb vīrs ieradīsies no austrumu puses; bet ja dienvidos, tad no dienvidiem u. t. t. To pašu var darīt arī jaungada naktī. /J. Valainis, Cecersku sādža./ 15936. Kyuču dīnas vokorā vajag izslaucīt ustubu un uz izslaucītim māslim klausītīs. Kur dzierd suņu rīšonu, tur byus kuozas, kur kači ņaud - kristības, kur dauzuos - bēres. /T. Beča, Preiļi./ 15937. Kūķu vakarā meitām jāizslauka istaba un jānostājas uz izmēztiem mēsliem un jāklausās, uz kuru pusi suņi rej, jo uz to pusi šās aizvedīs tautās. (Iesūtītājs, A. Žeibe, nepareizi piezīmē, ka kūķu vakars esot veca gada pēdējais vakars.) /K. Graudiņš./ 15938. Kurā mājā kūķu vakarā stipri suņi rej, tur nākošā gadā būs kāzas. /St. Kokins, Eglūna./ 15939. Lai uzzinātu savu dzīves biedri, tad koču naktī, kad iet gulēt, jāpieliekot pie gultas mutes bļoda ar ūdeni un dvielis ar ziepēm, tad pusnaktī sapnī redzot to mazgājamies ūdenī. /E. Aizpurve, Lubāna./ 15940. Ja grib, lai vasarā zirgi nešķiras, tad kūķu vakarā visas zirgu lietas jāsaliek rijā vienā vietā. /J. Punka, Bērzaune./ 15941. Kūķu vakarā izvelētās drēbes nav jāatstāj žūšanai izžautas: ja Kūķa zirgi tās apbubina, tad lini neaug. /J. Rubenis, Ērgļi./ 15942. Kad kūķu nakts skaidra, tad rodas mundri lopiņi. /J. Punka, Bērzaune./ 15943. Ja gribēja, lai par vasaru vistas vienkopu dētu, tad kūķu vakarā dzirnavu acī bija jāieber visāda labība: auzas, rudzi, grūdeņa putraimi, kaņepes u. t. pr. Svētku rītā tā bija no acs jāizgrābj un vienkopu jāizber un še visas vistas uzreiz jālaiž klāt. Tad saimniecei bija jāņam valgs un jāapstiepj vistām apkārt. /P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888, 28./ 15944. Kūķu dienas vakarā jātaisa sērmūkšu koka krustiņi un tie jāiedur uz apcirkņu kokiem un ar krītu jāuzvelk krusti uz visām mājas durvīm, tāpat arī zirgu stallī uz redeļu kokiem. Tas viss jādara, lai ļauni gari nestaigātu un mājās rastos Dieva svētība. /V. Strautiņš, Zelgauska./ 15945. Ja Ziemassvētku sestdienā ved mājā žagarus, tad vasarā čūskas nāks mājā. /L. Reiteris, Lubāna./ 15946. Kūķu vakarā jāvāra kūķi jeb zīdenis ar cūkas pusgalvi. /A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./ 15947. Koču dienas vakarā, kad visi sēd pie galda un ēd vakariņas, vajaga citiem nezinot izzagties ārā, apskriet trīs reizes ap istabu un skatīties pa logu iekšā, un ja kādu no mājniekiem redzēs bez galvas sēžam, tad tam būs jāmirst. /I. Kažoka, Lubāna./ 15948. Koču vakarā, kad izvāra cūkas galvu, tad cūkas smeceri iedod ganam, ganu ar visu smeceri iebāž maisā un velk no kalna lejā, tad cūka nākošā vasarā mierīgi ēd. /A. Aizpurve, Lubāna./ 15949. Koču vakarā jāiet uz kūti govju skatīties. Ja govs guļ uz labajiem sāniem, tad būs vērsītis, ja uz kreisajiem, tad telīte. /A. Aizpurve, Lubāna./ 15950. Gredzens jāpiesien matā un jātur glāzē, ja gredzens sāk kustēties, tad domas piepildās. Tas jādara koču vakarā. /R. Kalniņš, Lubāna./ 15951. Koču vakarā mēsli jāiznes laukā, un tad ap pusnakti no kuras puses suns ries, no tās puses nāks brūtgāns vai brūte. /R. Kalniņš, Lubāna./ 15952. Koču vakarā pie gultas jāpienes bļoda ar ūdeni, kurš sapnī nāks mazgāties, tas būs jāprecē. /R. Kalniņš, Lubāna./ 15953. Koču vakarā jāiet meitām uz aitu kūti, jānoķer vucens un jāpārsēstas tam jāteniski pāri, un pie sveces gaismas jāskatās spogulī, tad ko redzēs, tas apprecēs. /V. Joāss, Lubāna./ 15954. Kūķu vakarā jāķer zediņi, ja saķer para skaitu, tad apprecēsies, ja nepāra - neapprecēsies tanī gadā. /A. Aizsils, Lubāna./ 15955. Ziemsvētku sestdienas vakarā lai meitas slauka istabu no visiem četriem stūriem. Mēslus lai izber krustcelēs, un lai gaida, kamēr kāds suns sāks riet. Cik reizes suns ries, pēc tik gadiem apprecēsies. /A. Zālīte, Bērzpils./ 15956. Koču vakarā, kad cep maizi, tad vajag paņemt mīklu un izcept mazu kukulīti un palikt zem spilvena, kas sapnī maizi apēdīs, tas apprecēs. /R. Kalniņš, Lubāna./ 15957. Koču vakarā uz mājas durvīm jāvelk krusti, tad ļauni gari mājā neiet. /R. Kalniņš, Lubāna./
Posted on: Wed, 13 Nov 2013 13:26:05 +0000
Trending Topics
Recently Viewed Topics
© 2015