Virzība. Jēga. Spēks. Ikkatrai lietai ir sākums un beigas. Šo zina ikkatrs no mums. Taču nez kādēļ pieķeramies, atvadāmies un ilgstoši raugāmies atpakaļ. Bez skatiena nākotnē, ar skatu nekurienē. Kā piemēru varu minēt Dziesmu svētkus un #POSITIVUS festivālu šogad. #DzSv noslēguma koncerts Līgo bija viens no lielākajiem svētku pasākumiem. Lielākā daļa apmeklētāju gaidīja tūkstošbalsīgo kori dziedam „Saule Latvi sēdināja...”, lai kopīgi vienotos dziesmā. Šādu strāvojumu nevar iegūt citos koncertos, īpaši brīdi, kad jūti kā dvēsele tiek dziedināta. Savukārt Positivus festivālā, kā beidzamie uzstājās Britu elektro-pop grupa The XX. Dzirdēt tieši viņus bija ieradušies 80% festivāla apmeklētāju. Līdz ar „Intro” pirmajām notīm ir beigusies labi organizēta anarhija, nelīst vairs lietus un rīt jau darba diena. Tauta pamazām izklīst, vieni dodas uz telšu pilsētiņu, lai paķertu mantas un dotos mājup, citi turpina ballīti. Abiem augstākminētajiem piemēriem ir vienojošas lietas. Izskanot pēdējam skaņdarbam iestājas viegls šoks un neizpratne, ka viss jau ir cauri. Svētkus gribas pagarināt, izstiept, taču „перед смертью не надышишься”. Viss ir cauri, beidzies un punkts. Savukārt ilgstoša raudzīšanās pagātnē turpinās. Atteikšanās pieņemt realitāti un nespēja skatīties uz priekšu. Tieši brīdī, kad iestājas beigas, bieži saprotam, ka no piedzīvojuma vajadzēja un varēja paņemt vairāk. Tieši skumjas ir indikators tam, ka dodies tālāk! Dzīve ir izaicinājumiem un piedāvājumiem pilna, no tās var un vajag ņemt vairāk, tieši tik cik spēj nest. Jo virzībā ir mana jēga un tajā ir spēks. Janis Vītols
Posted on: Tue, 30 Jul 2013 18:16:32 +0000